Jēkabpils un Jelgavas cietumos ar Norvēģijas finansiālu atbalstu, īstenojot projektu ieslodzīto resocializācijai Zemgales ieslodzījuma vietās, veikta vērienīga mācību telpu renovācija un labiekārtošana.
Pirmo reizi Jēkabpils cietumā arodizglītību apgūst liels audzēkņu skaits – no šā gada septembra sadarbībā ar Viesītes arodvidusskolu vairāk nekā 170 notiesāto personu apgūst zināšanas vairākās mācību programmās, informē Jēkabpils cietuma priekšnieka vietnieks Ruslans Bajārietis. Pieskaitot nebrīvē esošos, kuri mācās vakara vidusskolā, pašlaik mācās trešā daļa no apmēram 600 Jēkabpils cietuma ieslodzīto.
Modernas iekārtas
Izmaksu ziņā dārgākā klase ir paredzēta topošajiem virpotājiem – tajā ir uzstādītas četras profesionālās virpas, frēzēšanas darbagalds, kā arī iegādāti jauni instrumenti. Viesītes arodvidusskolas pasniedzējs Edgars Dābols stāsta, ka viena no virpām, ko iespējams vadīt ar datoru, ir viena no pirmajām šāda veida virpām Latvijā. Ar datoru vadāmā virpa ir šā gada modelis, kā arī tās vadības programma ir 2009. gada. "Strādājam, lai mācību telpas būtu patīkamas, jo šeit ir skola, nevis cietums," uzsver cietuma arodvidusskolas pasniedzējs Sergejs Koļesņikovs. Notiesātie Jēkabpils cietumā mācās deviņās grupās, apgūstot elektromontiera, rūpnīcas katlu kurinātāja, virpotāja, apdares darbu veicēja, galdnieka un pavāra profesijas. Taču projekta laikā veiktie darbi īpaši orientēti uz divām mācību programmām – uz metālapstrādi un kokapstrādi.
Skolai vēl 10 gadu
"Projektā ietverts nosacījums, ka skolai šajās telpās jāpastāv vismaz 10 gadu vēl pēc projekta noslēgšanās 2011. gadā, tāpēc, iekārtojot kabinetus, meklējām visu modernāko un labāko," norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldes Resocializācijas dienesta priekšniece Ilona Spure, kura piedalījās Jēkabpils cietuma renovēto telpu svinīgajā atklāšanā. Viņa bilda, ja cietumā būs apgūta kāda profesija, tas palīdzēs ātrāk atrast darbu, nodrošināt sevi finansiāli un mazinās risku notiesātajiem atgriezties cietumā. Lai apgūtu arodu, jāprot valoda, taču apmēram 60 procenti ieslodzīto latviešu valodu neprot. Šā iemesla dēļ Jēkabpils un Jelgavas cietumos rīko latviešu valodas kursus, tāpat ar ieslodzītajiem Jēkabpils cietumā strādā viens sociālais darbinieks.
Nav specialitātes, nav darba
Jēkabpils cietuma priekšnieks Sergejs Logutovs piebilst, ka sarunās ar ieslodzītajiem noskaidrojis, ka apmēram 90 procentiem nav profesionālās izglītības. Kad jautājis, ar ko viņi nodarbojušies brīvībā, ieslodzītie pārsvarā atbild, ka strādājuši celtniecībā, bez darba līguma. Tas liek secināt, ka cilvēki nevarējuši atrast pastāvīgu darbu, jo nav specialitātes.