Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBSA) izstrādātajās strukturālo reformu vadlīnijās iecerēts Latvijā līdz 2027.gadam panākt Eiropas Savienības (ES) līmeni gan sociālajā, gan ekonomiskajā politikā.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu aģentūrai BNS pastāstīja, ka tikšanās laikā pārrunātas pagājušajā nedēļā parakstītās strukturālo reformu vadlīnijas, kuras kopīgi izstrādāja LPS, LDDK un LBAS. Šis dokuments ir nosūtīts visām politiskajām partijām, kas kandidē 11.Saeimas vēlēšanās, viņš piebilda.
"Būtība ir tāda, ka esam piedāvājuši vīziju tuvāko divu plānošanas periodu laikā panākt vidējo ES līmeni gan sociālajā politikā, gan arī ekonomiskajā," sacīja LPS priekšsēdis un piebilda, ka dokumentā aprakstīts, kādas izmaiņas ir nepieciešamas gan ekonomikā, gan politikā, valsts pārvaldē, ieskaitot sabiedrības uzticības atgūšanu un normatīvās birokrātijas samazināšanu, kā arī iekļauts priekšlikums apvienot plānošanas un budžeta periodus.
Jaunsleinis atzina, ka pagaidām ir svarīgi saprast, vai šis mērķis politiskajām partijām ir pieņemams. "Jautājums ir, vai politiskajām partijām ir pieņemams šis mērķis un vai tās grib šo tautu izvest no pašreizējā stāvokļa," norādīja LPS priekšsēdis un uzsvēra, ka dokumenta izstrādātāji neapgalvo, ka viņu piedāvājums ir vienīgais risinājums. "Būsim tikai priecīgi, ja kāds piedāvās vēl kādu labāku risinājumu, lai varētu diskutēt," apliecināja Jaunsleinis.
Viņš minēja, ka reformu vadlīnijās arī piedāvāts pagarināt termiņu, uz kuru tiek ievēlēti deputāti, un tam pielāgot arī budžeta plānošanas periodu. "Ir tāda ideja, ka varētu apvienot politisko termiņu ar plānošanas periodu, varbūt varam pārskatīt un deputātus ievēlēt uz ilgāku laiku, ja jau mums darbojas parlamenta atlaišanas princips, tad jau mums nav jābaidās," klāstīja Jaunsleinis un atzina, ka tādējādi politiķi varētu stabilāk strādāt un vienlaikus arī viņi nevarētu teikt, ka savā darbības laikā nevar paspēt izpildīt vēlētājiem dotos solījumus.
Sīkāk par strukturālo reformu vadlīnijām gan plānots informēt otrdien preses konferencē, piemetināja Jaunsleinis.
LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers aģentūrai BNS apliecināja, ka iespaids par tikšanos ar Bēziņu ir ļoti labs. "Prieks, ka prezidents tautsaimniecības jautājumos ir ļoti izglītots un ir izstudējis ar Latvijas attīstību saistītos dokumentus, un var kompetenti par tiem spriest," sacīja Krīgers.
Veidojot reformu vadlīnijas, LPS, LDDK un LBAS ņēmušas vērā visu iesaistīto intereses, apliecināja LBAS vadītājs un paskaidroja, ka tādējādi dokumenta veidošanas gaitā ir iekļauti kādi jauni punkti, kuri sākumā netika apspriesti, kā arī atsevišķi punkti izslēgti, lai nekaitētu kādai no jomām.
Pēc Krīgera teiktā, pašlaik tiek gaidīts, lai politisko partiju pārstāvji izstrādātās vadlīnijas adaptētu savās programmās, kā arī runātu par tām vēlēšanu periodā. Izstrādātās strukturālo reformu vadlīnijas varētu parādīties arī valdības deklarācijā, viņš minēja.
Arī turpmāk LPS, LBAS un LDDK turpinās sadarboties ar prezidentu. "Runājām par to, ka sadarbība jāturpina, ka varētu turpināt regulāri strādāt pie šādiem atsevišķiem modeļiem, kas valstij ir vajadzīgi, un arī izteikt savus padomus un priekšlikumus," pastāstīja Krīgers.
Savukārt Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā aģentūru BNS paziņoja, ka LBAS, LPS un LDDK prezidentu informējušas par nepieciešamību novērst disproporciju starp sociālo sistēmu, nodarbinātību un nodokļu maksāšanu, kas ir nozīmīgs jautājums ēnu ekonomikas kontekstā un legālas nodarbinātības un darba tirgus aktivizēšanā, kā arī jānovērš strukturālās disproporcijas publiskajā pārvaldē.
Valsts prezidents izteica gandarījumu par triju organizāciju partnerību un spēju vienoties par būtiskākajiem reformu virzieniem jeb vadlīnijām, kas pēc būtības ir principi, pēc kuriem izvērtēt, vai politiķi izprot vai neizprot šo jautājumu aktualitāti, spēj vai nespēj tos risināt, kā arī aicināja partnerus sekot līdzi politisko partiju programmām un informēt sabiedrību par partiju spēju īstenot nepieciešamās reformas.
Jau vēstīts, ka LDDK, LBAS un LPS vienojušās par strukturālo reformu vadlīnijām, kurās iezīmēta strukturālo reformu vīzija.
To izvirzītie mērķi ir atjaunot sabiedrības uzticību varai, novērst disproporciju starp sociālo sistēmu, nodarbinātību un nodokļu maksāšanu, novērst strukturālās disproporcijas publiskajā pārvaldē, novērst strukturālās disproporcijas ilgtspējīgas attīstības un valsts investīciju politikā, kā arī izveidot vienotu politikas plānošanas, ieviešanas un finansēšanas sistēmu.
LPS dibināta 1991.gadā un apvieno Latvijas novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Savienības biedri ir visas 119 pašvaldības – deviņas republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.
LDDK ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomā. LDDK apvieno vairāk nekā 58 nozaru, profesionālās un reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī lielākos uzņēmumus. LDDK ir arī viens no valdības sociālajiem partneriem.
LBAS ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno 21 dalīborganizāciju un īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī. LBAS dibināta 1990.gadā.