Ministru kabineta komiteja pirmdien nevienojās par finansējumu Latvijas Televīzijas (LTV) trešajam kanālam ‒ par šo jautājumu lems, sagatavojot 2012.gada budžeta projektu.
Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais protokollēmums paredzēja, ka Finanšu ministrijai (FM), pamatojoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) aprēķiniem par LTV trešā kanāla izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, jāparedz 2012.gadam finansējums, kas ļautu izveidot LTV jauno trešo kanālu un nodrošināt tā darbību. Lēmuma projektā bija noteikts, ka FM jāparedz resora "Radio un televīzija" budžeta bāzes 2012.gadam palielinājumu par 1,6 miljoniem latu, paredzot šos līdzekļus sabiedriskā pasūtījuma izpildei.
FM pārstāve Līga Šulca komitejas sēdē pret to iebilda, norādot, ka nav pat zināms, cik liels finansējums būs nepieciešams LTV trešā kanāla izveidei, turklāt ministrija arī neredz nepieciešamību piešķirt papildu līdzekļus sabiedriskā pasūtījuma izpildei. FM pārstāve norādīja, ka par šiem jautājumiem būtu jālemj nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā, jo jāņem vērā, ka gaidāma arī budžeta konsolidācija.
Ministri uzdeva SM triju mēnešu laikā sagatavot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, paredzot pienākumu kabeļtelevīzijas operatoriem iekļaut programmu piedāvājumā attiecīgajā teritorijā strādājošo reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radīto saturu, tādējādi nodrošinot tiem reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri ir izteikuši vēlmi, pieejamu kabeļtelevīzijas platformu.
Ziņojumā, kuru sagatavojusi ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota darba grupa, apkopota zemes ciparu apraides ieviešanā gūtā pieredze un sniegti priekšlikumi situācijas uzlabošanai.
Informatīvajā ziņojumā atzīts, ka Latvijā pāreja uz ciparu televīziju tika organizēta daudz vēlāk nekā lielā daļā Eiropas valstu, tomēr, neskatoties uz šo faktu, var atzīt, ka, sākot pāreju tikai 2009.gadā, tā notikusi ar samērā īsu analogās un ciparu televīzijas paralēlu raidīšanu, jo jau pērn 1.jūnijā pāreja tika pabeigta. Turklāt starp Baltijas valstīm Latvija pirmā pabeidza pāreju ‒ Igaunija to izdarīja mēnesi vēlāk, bet Lietuva joprojām turpina paralēlus raidījumus analogajā un ciparu sistēmā.
NEPLP norāda, ka ekonomiskā krīze pozitīvi veicināja televīzijas raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk pāriet uz jauno raidīšanas tehnoloģiju, jo tām bija finansiāli neizdevīgi vienlaicīgi maksāt par izplatīšanu gan analogā, gan ciparu sistēmā. Turklāt LTV raidīšanas izmaksas samazinājās kopumā par 40%, un valsts budžeta līdzekļi raidīšanai tika ietaupīti viena miljona latu apmērā. Tomēr kā nepilnību vai riska faktoru NEPLP min atbalsta mehānisma trūkumu Latvijas maksātnespējīgās sabiedrības daļai ‒ pensionāriem, lauku iedzīvotājiem, maznodrošinātajiem.
Kopumā gan process bijis veiksmīgs kaut vai tā iemesla dēļ, ka no skatītājiem saņemto sūdzību skaits, pēc NEPLP sniegtās informācijas, ir minimāls, bet LTV vispār nav saņēmusi sūdzības.
"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas nodarbojas ar televīzijas raidošo tīklu nodrošināšanu, uzskata, ka pāreja uz apraidi ciparu formātā ir bijusi ārkārtīgi veiksmīga – notikusi ātra investīciju apguve un pamatlīdzekļu nodošana ekspluatācijā, ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, veikti liela apmēra iepirkumi īsā laika posmā, kas savukārt nodrošināja iespējami zemākās ieviešanas izmaksas.
Turklāt, pēc LVRTC teiktā, ātra pāreja uz raidīšanu ciparu formātā samazināja finansiālo slogu arī plašsaziņas līdzekļiem, jo nevajadzēja ilgstoši paralēli uzturēt vairākus programmu izplatīšanas līdzekļus. Latvijā izveidoto raidošo tīklu un uz to pamata sniegto pakalpojumu izmaksas, pēc LVRTC uzskata, ir iespējami zemākās, un LVRTC neredz iespēju tās samazināt tālāk zem pašizmaksas.
Uzņēmums arī uzsver, ka rekordātrā tempā ‒ astoņu mēnešu laikā ‒ tas izveidoja ciparu televīzijas tīklus. Veiktie aptveršanas mērījumi liecina, ka pirmais tīkls, kurā tiek raidītas bezmaksas programmas, pilnībā atbilst valsts pieprasītajai aptveršanai ‒ 99% Latvijas teritorijas.
Uzņēmums "Lattelecom", kas sadarbībā ar LVRTC valsts uzdevumā īstenoja pāreju uz ciparu televīziju, uzskata ‒ lai gan Latvija kā viena no pēdējām Eiropas valstīm sāka zemes ciparu televīzijas ieviešanu, tās faktiskā ieviešana uzskatāma par veiksmes stāstu. Šis valstiski nozīmīgais projekts tika īstenots augstā profesionālā līmenī, ļoti īsos termiņos, nodrošinot salīdzinoši zemas projekta izmaksas un līdz ar to pieejamas pakalpojumu cenas, kā arī nodrošinot lielākās daļas iedzīvotāju iespējas izmantot ciparu apraides priekšrocības visā valsts teritorijā. Pēc "Lattelecom" pārstāvju teiktā, ciparu apraides ieviešana ir ne tikai veicinājusi jauno tehnoloģiju pieejamības un to lietotprasmes izplatību, bet arī kopumā radījusi pozitīvu dinamiku televīzijas pakalpojumu jomā, raisot pakalpojumu cenu samazināšanos, izvēles iespēju paplašināšanos, pakalpojumu un servisa kvalitātes uzlabošanos.
Informatīvajā ziņojumā piedāvāti priekšlikumi, kas skar vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto programmu pieejamības nodrošināšanu un nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu nepietiekamo finansējumu.
Viens no priekšlikumiem ir nodrošināt vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem iespēju ar saviem tehniskajiem līdzekļiem raidīt savas veidotās televīzijas programmas. Darba grupa gan min, ka pastāv risks par nepietiekamiem frekvenču resursiem, ja izveidojas jauna vietējā televīzija vietā, kur jau tāda ir, līdz ar to iespējama konkurences tirgus kropļošana, jo jaunā televīzija nevar ienākt tirgū. Iespējama arī tiesvedība ar "Lattelecom", jo var tikt aizskartas uzņēmuma konkursā iegūtās tiesības nodrošināt zemes apraidi ciparformātā līdz 2013.gada 31.decembrim. Kā vēl vienu risku darba grupa norāda paralēlu tīklu veidošanu, kas var radīt zaudējumus LVRTC, kura kapitālieguldījumi infrastruktūrā ir plānoti 15 gadu termiņam.
Otrais priekšlikums savukārt paredz, ka vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotie sižeti un raidījumi sadarbībā ar reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem līdz 2013.gada beigām tiek raidīti LTV7 programmā, kas ir jau esošais modelis līdz šā gada beigām. Darba grupa norāda, ka šādi organizēts vietējo televīziju veidoto programmu piegādes modelis galalietotājiem vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir ekonomiski izdevīgs. Tomēr kā risku šādam variantam darba grupa min to, ka vienošanās par vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto programmu izplatīšanu LTV7 programmā ir noslēgta tikai līdz šā gada beigām, turklāt tas nenodrošina vietējo televīziju darbību atbilstoši likuma nosacījumiem, jo netiek ievērots nosacījums par aptveršanas zonas lielumu, proti, izplatīšana notiek, pārsniedzot vietējām televīzijām noteiktās teritorijas.
Darba grupa arī rosina apsvērt iespēju noteikt par pienākumu kabeļtelevīzijas operatoriem iekļaut programmu piedāvājumā arī attiecīgā teritorijā strādājošo vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radīto saturu, tādējādi nodrošinot vietējām televīzijām pieejamu kabeļtelevīzijas platformu. Šim risinājumam kā risku darba grupa norāda kabeļtelevīzijas tīklu tehniskās iespējas, proti, kabeļtelevīziju tīkli ir labi attīstīti blīvi apdzīvotās vietās, bet mazāk lauku teritorijās, kurās atrodas vietējo televīziju auditorija, līdz ar to pastāv risks, ka samazināsies to skatītāju auditorija, kuriem bija adresētas vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotās programmas.
Informatīvajā ziņojumā arī rosināts veidot LTV papildu programmu, kura nodrošinātu vietējo un reģionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu raidīšanu.
Nacionālās komerctelevīzijas nepietiekamā finansējuma jautājuma risināšanai darba grupa piedāvā divus risinājumus.
Pirmais paredz pārdalīt sabiedrisko pasūtījumu. Patlaban Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikts, ka līdz 15% sabiedriskā pasūtījuma NEPLP konkursa kārtībā var nodot citiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas bez maksas ir pieejamas galalietotājam. Pēc NEPLP pārstāvja sniegtās informācijas, ja sabiedriskais pasūtījums 15% apmērā tiktu novirzīts komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, sabiedriskajai televīzijai šis zaudējums būtu jākompensē ar papildu līdzekļiem valsts budžetā, proti, rēķinot no kopējā sabiedriskā pasūtījuma šim gadam, tie varētu būt no viena līdz 1,6 miljoniem latu.
Otrs priekšlikums savukārt paredz mainīt reklāmas izvietošanas nosacījumus, paredzot, ka sabiedriskajā televīzijā reklāmas izvietošana ir aizliegta. Tomēr tādā gadījumā jārod iespēja piešķirt papildu līdzekļus LTV budžetā. Darba grupa norāda, ka, aizliedzot reklāmas izvietošanu sabiedriskajā televīzijā un nepiešķirot tai papildu finansējumu, LTV var draudēt maksātnespēja.
Ziņojumā kā risks šim priekšlikumam minēts tas, ka gadījumā, ja reklāma netiks izvietota sabiedriskajās programmās, nav garantijas, ka tā 100% tiks pārvietota uz nacionālajām programmām. Pastāv liela iespēja, ka daļa reklāmas tiks novirzīta Latvijā translētajās ārvalstu programmās un nacionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi zaudēs no šiem ieņēmumiem un valsts budžetā LTV būs jāpiešķir papildu līdzekļi.
Jau vēstīts, ka pērn 1.jūnijā Latvijā notika vispārēja pāreja no analogās uz ciparu televīzijas apraidi, ko valsts uzdevumā īstenoja "Lattelecom" sadarbībā ar LVRTC.