Ekspertiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai Latvijā varētu atkārtoties Lielbritānijas scenārijs un sākties masveida grautiņi.
Sociālantropologs Roberts Ķīlis uzskata, ka pilsētu nemieri kļūst par regulāru un sagaidāmu parādību, un aicina valdību veidot speciālu grupu, lai izvērtētu iespējas mazināt sociālo spriedzi.
Ķīlis laikrakstam “Diena” ceturtdien norādījis, ka tādas aktivitātes kā Londonas grautiņi sakņojas ilgāka laika sociālekonomiskā neapmierinātībā.
“Arī Latvijā jāskatās sociālās neapmierinātības rādītāji un jānovērš iespēja, ka kaut kas tāds varētu notikt,” viņš norādījis.
Arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis neizslēdz, ka sociālekonomisko problēmu dēļ nekārtības var notikt arī Latvijā.
“Vienmēr ir jāatceras, ka šādas lietas var būt. Ja uztveram šādus grautiņus kā noziegumu, nozieguma pamatā vienmēr ir kādi sociālekonomiskie aspekti. Arī Latvijā ir šādas problēmas, tāpēc jārēķinās, ka tas var notikt. 13. janvāris mums bija mācība, jo līdz šim uzskatījām, ka Latvijā nekas tāds nevar būt,” spriedis Ķuzis.
Savukārt sociālantropoloģe Aivita Putniņa uzskata, ka tā ir specifiska britu situācija, ko ar Latviju nevarētu saistīt.
“Tie lielākoties ir jauni vīrieši, kuriem skolā neveicas un neinteresē mācības. Latvijai ar to diez vai ir sakars. Latvijā šādu jauniešu ir mazāk, un mums tomēr tradicionāli ir dažādas ārpusskolas nodarbības un interešu pulciņi. Britu jaunieši apzinās, ka viņiem nav ko zaudēt. Latvijā zākāsies virtuvē, bet ir ārkārtīgi maza varbūtība, ka tas varētu pārvērsties masu nemieros,” klāstījusi Putniņa.
Viņai piekrīt arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks: “Tā ir tradicionāla protesta forma Anglijā. Mums nav ko uztraukties.”
Viņš uzskata, ka Latvijā vajadzīgas vairākas sakritības, kas varētu izvilināt cilvēkus ielās, – no vienas puses, neapmierinātība ar ekonomisko situāciju, no otras, neapmierinātība ar politisko situāciju un, no trešās, nepareizas rīcības gadījums. Ja tie sakristu, varētu gaidīt kādus nemierus.
Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura savulaik līdzīgus nemierus piedzīvojusi, strādājot Parīzē, laikrakstam “Neatkarīgā” norādījusi, ka Londona nav vienīgais Eiropas karstais punkts, kas varētu pēkšņi sākt “uguņošanu”. Tomēr uz Latviju gan šāds scenārijs, visticamāk, neattiecoties.
“Nemieri katrā valstī var sākties, taču tas notiks individuāli. Viss atkarīgs no tā, cik lielā labklājībā cilvēki konkrētajā valstī ir dzīvojuši. Piemēram, Latvijā ir stoiciski cilvēki, tāpēc arī šeit nenotiek tādi protesti kā Grieķijā,” spriedusi Kalniete.
Jau vēstīts, ka masveida nekārtības Londonā sākās sestdien un otrdienas naktī izplatījās uz citām pilsētām.
Tās izcēlās pēc tam, kad 6.augustā pie policijas ēkas Londonas Totenemas rajonā notika mierīga protesta akcija pret to, ka ceturtdien apšaudē ar policiju gāja bojā kāds vīrietis, taču pēc tam vairāki simti cilvēki sāka demolēt un dedzināt ēkas un transportlīdzekļus un izlaupīt veikalus. Daudzi apšauba versiju, ka jaunais vīrietis apdraudēja policiju, kas tiek skaidrots kā apšaudes iemesls.