Latvijā ir pašu ražotā īstā zobu pasta – baudījums zobiem un sajūtām

© Ģirts Ozoliņš/MN

Kam parasti pievēršam uzmanību, izvēloties zobu pastu – garšas baudījumam vai funkcionalitātei? Zobu pasta ir viens no tiem ikdienas produktiem, par kuru visbiežāk domājam tikai tad, kad tā ir beigusies. Taču ar “Dzintara” zobu pastām viss ir citādi. Tās apvieno Latvijas higiēnas un ārstniecības līdzekļu tradīcijas, mūsdienu zinātni un neparastas garšas, ko gribas izbaudīt, – zemeņu, rabarberu, cidoniju, upeņu. Tās arvien vairāk iekaro ne vien veikalu plauktus, bet arī pircēju sirdis un vietas viņu vannas istabās. Piedāvājuma spektrā ir pastas gan jutīgiem zobiem, gan veselīgām smaganām un baltināšanai.

Ar ko “Dzintara” zobu pastas ir īpašas?

“Dzintara” zobu pastas ir radītas Latvijā sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem un Stomatoloģijas institūta praktiķiem saskaņā ar mūsdienīgās zinātnes atziņām, tās satur dabiskas izcelsmes sastāvdaļas (vismaz 95%) un ir bagātīgas ar fluoru. Tomēr svarīgi saprast, ka dabiska izcelsme automātiski nenozīmē efektivitāti vai drošumu. Zobu pastas kvalitāti nosaka arī aktīvo vielu koncentrācija, to savietojamība un klīniskie pierādījumi.

Otrs būtiskais faktors ir fluorīds. Tas palīdz stiprināt zobu emalju un novērst kariesu. “Dzintara” funkcionālajās pastās norādītā fluorīda koncentrācija ir 1040-1450 ppm, kas atbilst plaši izmantotajam ikdienas zobu pastu diapazonam. Tieši fluorīda klātbūtne, nevis tikai patīkama garša vai balinošs efekts, ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, izvēloties zobu pastu. Cīņā ar kariesu nekas labāks par fluorīdu nav izdomāts, norāda “Dzintara” produktu izpētes un attīstības un kvalitātes kontroles departamenta vadītājs Aleksandrs Gurkovskis. Tas stiprina emalju un palīdz tai remineralizēties.

Kā uzsver ražotāji, “Dzintara” zobu pastās bioloģiski pieejamā fluora saturs ir pat augstāks (līdz 94%) salīdzinājumā ar citām plašpatēriņa tirgū pieejamajām zināmo zīmolu zobu pastām (kurās tas ir no 73% līdz 86%).

Kādas zobu pastas piedāvā “Dzintars”?

“Dzintara” zobu pastu klāsts ir veidots tā, lai ikviens varētu izvēlēties līdzekli atbilstoši savām mutes dobuma kopšanas vajadzībām. Sortiments attīstās vairākos virzienos. Īpaši izceļamas trīs produktu grupas.

Ir tā dēvētās funkcionālās zobu pastas, kas paredzētas konkrētām zobu un smaganu vajadzībām:

  • “Tūja” - jutīgiem zobiem; satur 5% kālija nitrāta, kas palīdz mazināt zobu jutīgumu, kā arī krustnagliņu un zaļās tējas ekstraktus. Fluorīda koncentrācija ir 1450 ppm. Paredzēta pieaugušajiem.
  • “Gauja” - daudzfunkcionālai kopšanai, satur cinka jonus svaigākai elpai, hialuronskābi un alvejas kompleksu smaganu un mutes gļotādas kopšanai, mitrināšanai. Fluorīda koncentrācija - 1040 ppm.
  • “Ķemeri” - veselīgām smaganām. Formulā ir ozola mizas un kalmes saknes ekstrakts, magnija joni un 0,25% glikolipīdu. Maigi abrazīva pasta ar 1040 ppm fluorīda.
  • “Engure” - īpaši baltinoša zobu pasta, satur 0,1% ūdeņraža peroksīda, eikalipta eļļu un kalciju. Fluorīda koncentrācija - 1450 ppm. Paaugstināta abrazivitāte palīdz noņemt kafijas, tējas un citu produktu radīto virsmas pigmentāciju.

Piedāvājumā ir arī garšīgo zobu pastu sērija “Asari” zobu ikdienas kopšanai: ar apelsīnu un piparmētru garšu, ar upeņu un mentola, ar cidoniju un ābolu garšām, ar rabarberu garšu. Šī sērija noderēs tiem, kuri vēlas, lai zobu kopšana nav tikai rituāls, bet arī bauda. Meža zemeņu gēla zobu pasta ar zaļajām daļiņām ir ražotāja īpašais lepnums.

Pieminēšanas vērtas ir vēl divu veidu zobu pastas “Mazirbe”, kas paredzētas bērniem - no trīs gadu vecuma (ar aveņu un kumelīšu garšu) un no sešu gadu vecuma (ar saldo ķiršu un piparmētru garšu). Lai bērniem zobu tīrīšanu padarītu aizraujošāku, katrā iepakojumā ir arī neliels pārsteigums un uzdevums.

No Rīgas ziepju fabrikas līdz zobu pastām

“Dzintara” vēsture sākās 1849. gadā, kad Heinrihs Ādolfs Brīgers Rīgā, Stabu ielā, nodibināja ziepju un parfimērijas fabriku. Laika gaitā uzņēmums kļuva par vienu no lielākajiem kosmētikas ražotājiem Latvijā. Jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tā produkcijas klāstā bija ne tikai ziepes, smaržas un kosmētika, bet arī zobu pasta, pūderis un lūpu krāsas. Mutes dobuma kopšana uzņēmuma vēsturē nav nejaušs jaunums, bet gan senas ražošanas tradīcijas turpinājums. Nosaukumu “Dzintars” uzņēmums ieguva 1951. gadā, un padomju laikā zīmols kļuva plaši pazīstams visā PSRS. Pēc uzņēmuma bankrota 2019. gadā zīmola un ražotnes attīstību pārņēma jaunie īpašnieki. Kopš 2020. gada zīmola īpašnieks ir SIA “H. A. Brieger”. Atjaunotā “Dzintara” kosmētika Latvijas veikalu plauktos atgriezās 2021. gadā. Zobu pastu ražošana jaunajā attīstības posmā atsākās 2022. gadā.

Zobu kopšanas līdzekļu vēsture pasaulē

Zobu pastas vēsture ir daudz senāka, nekā varētu iedomāties. Jau Senajā Ēģiptē aptuveni 4000. gadā pirms mūsu ēras cilvēki izmantoja dažādus maisījumus zobu tīrīšanai ar abrazīvām vielām un aromātiskām piedevām elpas atsvaidzināšanai. Vēlāk dažādus zobu tīrīšanas pulverus un maisījumus izmantoja arī Senajā Grieķijā un Romā. 19. gadsimtā zobu kopšanas līdzekļi kļuva pieejamāki plašākai sabiedrībai. Sākotnēji tie bija pulveri un pastveida maisījumi trauciņos. Zobu pasta tūbiņās parādījās 19. gadsimta beigās. Sākotnēji tūbiņas bija metāliskas. Savukārt būtisks pavērsiens notika 20. gadsimta vidū, kad tika izstrādātas fluorīdu saturošas zobu pastas. Pirmās šādas pastas tirgū parādījās 1955. gadā Amerikā, un tās ievērojami mainīja zobu kopšanas pieeju, jo tīrīšana kļuva ne tikai par mehānisku aplikuma noņemšanu, bet arī par kariesa profilakses metodi.

Mūsdienās zobu pastu izstrāde ir kļuvusi par smalku zinātnes un ķīmijas nozari. Tiek radītas formulas jutīgiem zobiem, smaganu veselībai, emaljas stiprināšanai, aplikuma kontrolei un zobu baltuma uzlabošanai. Līdzās tradicionālajām piparmētru garšām parādās arī augļu, ogu un augu ekstraktu kombinācijas. Šajā tendencē organiski iekļaujas arī “Dzintars” ar savu līniju “Asari”. Līdz ar to “Dzintars” nav tikai nostalģisks zīmols ar vēsturi. Tas iegulda arvien jaunu produktu izstrādē, izmanto mūsdienīgas aktīvās vielas un sadarbojas ar zinātniekiem.

Video