Grobiņā slēdz 10 neizmantotos ūdensapgādes urbumus

© F64

Vēl pirms gada Grobiņas ūdensapgādes sistēma bija sadrumstalota, jo ūdeni ieguva no desmit salīdzinoši sekliem urbumiem. ES Kohēzijas fonda ūdenssaimniecības projekta ietvaros esošo urbumu vietā tika izveidoti divi daudz dziļāki urbumi blakus 2004. gadā uzbūvētajai ūdens atdzelžošanas stacijai.

Sagatavotais ūdens tiek padots uz esošo ūdenstorni un tālāk piegādāts iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Grobiņas ūdenssaimniecība ir nodota pašvaldības SIA Grobiņas siltums pārziņā, kas realizē ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu. Uzņēmuma vadītāja Evita Pūķe atzīmē, ka tagad dzeramā ūdens kvalitāte ir uzlabojusies un tas ir būtisks arguments, lai paplašinātu esošos tīklus un piedāvātu iespēju iedzīvotājiem pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Projekta ietvaros arī tiek veidots ūdensvada un kanalizācijas pārvads uz apmēram kilometru attālo apdzīvoto vietu – Āres, kur aptuveni 70 iedzīvotājiem būs pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens un droša notekūdeņu savākšanas sistēma.

Projektā veicamie darbi ir vērienīgi: tiek rekonstruēti 4,65 km un no jauna uzbūvēti 10,65 km ūdensvada tīklu, kā arī rekonstruēti 6,86 km un no jauna uzbūvēti 5,32 km kanalizācijas tīklu. Tāpat notiek trīs kanalizācijas sūkņu staciju būvniecība un ir demontētas 17 kanalizācijas nosēdakas. «Nevar noliegt, ka pirms šā projekta uzsākšanas vairākās vietās kanalizācija noplūda grāvjos un bedrēs, infiltrējoties gruntī. Cilvēki vairāk novērtē tīru ūdeni un ļoti maz domā par to, kur paliek kanalizācijas notekūdeņi. Taču, no vides aizsardzības viedokļa, vajadzētu būt pilnīgi otrādi. Mēs nevaram atļauties piesārņot zemes dzīles un gruntsūdeņus, jo tīru ūdeni vajadzēs arī mūsu bērniem un mazbērniem,» teic E. Pūķe.

Salīdzinājumā ar vairākām citām apdzīvotām vietām Grobiņas iedzīvotāju vidū interese par iespējām pieslēgties centralizētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem ir pietiekami liela. Tikai retais atsakās izmantot jaunās inženierkomunikācijas. Veicot tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi, 2007. gadā tika konstatēts, ka Grobiņā, kur ir ap 4500 iedzīvotāju, centralizētie tīkli pieejami apmēram 66% iedzīvotāju, savukārt, pēc šā projekta īstenošanas kvalitatīvs dzeramais ūdens būs pieejams gandrīz 78%, bet kanalizācijas tīklu pieslēgumi vairāk nekā 74% iedzīvotāju.

Projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina Latvijas Republikas Vides un reģionālās attīstības ministrija.

***

UZZIŅAI

14 Kurzemes reģiona pilsētu ūdenssaimniecību attīstības projekts – Grobiņa

Kopējās izmaksas: Ls 2 857 545,99

No tām attiecināmās izmaksas: Ls 2 168 678,70

Attiecināmo izmaksu sadalījums:

ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums: Ls 1 843 376,90

Valsts budžeta līdzfinansējums: Ls 192 563,49

Finansējuma saņēmēja līdzfinansējums: Ls 132 738,31

Latvijā

Latvija, cienot ASV pilsoņu izvēli, cer uz ciešu dialogu ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, aģentūrai LETA pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Svarīgākais