Partijas LPP/LC priekšsēdētājs un bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers aicina premjeru Valdi Dombrovski publiskot Ģenerālprokuratūras atzinumu par Latvijas aviokompānijas "airBaltic" akcionāru līgumiem.
"Šīs informācijas publiskošanu īpaši aktuālu padara Valsts kancelejas atzinums, ka Šlesera laikā slēgtais "airBaltic" akcionāru līgums ir būtiski palielinājis valsts ietekmi nacionālajā aviokompānijā, pretēji premjera Dombrovska un ekonomikas ministra Arta Kampara apgalvojumiem. Vēl vairāk – Valsts kanceleja secinājusi, ka Šlesera laikā izdevies ne tikai novērst privātā akcionāra likumīgās tiesības pilnībā pārņemt kontroli pār "airBaltic", bet arī panākt, ka bez valsts piekrišanas kompānijā nevar pieņemt nevienu būtisku lēmumu," norādīts Šlesera medijiem izplatītajā paziņojumā.
Šlesers arī uzsver, ka 2010.gada 30.aprīlī Dombrovska valdība, ieguldot 15 miljonus latu aviokompānijā, ir slēgusi jaunu "airBaltic" akcionāru līgumu. "Tas skaidri atrunāts Dombrovska līguma atsevišķos punktos, kuros teikts, ka šis līgums aizstāj visas iepriekšējās vienošanās. Tādējādi Dombrovska valdības laikā ir slēgts jauns "airBaltic" akcionāru līgums, kompānijā ieguldīti 15 miljoni latu, bet joprojām "Vienotības" politiķi piesauc Šlesera līgumu. Šī situācija diemžēl apliecina, ka premjers Dombrovskis vai nu nelasa un neiepazīstas ar būtiski svarīgiem valdības dokumentiem, vai arī, lai novērstu savas kļūdas, "Vienotībai" raksturīgā manierē politiskajās cīņās iesaista tiesībsargājošās institūcijas, šajā gadījumā Ģenerālprokuratūru," teikts paziņojumā.
Dombrovskis ar preses sekretāra Mārtiņa Pankes starpniecību aģentūrai BNS pavēstīja, ka Ģenerālprokuratūras atzinums satur atsauci uz informāciju, kas atbilstoši Komerclikumam uzskatāma par komercnoslēpumu. Vienlaikus viņš norādīja, ka atzinumā ir atsauce uz atsevišķām taktiskām valsts pozīcijas niansēm, kuru publiskošana varētu radīt kaitējumu valsts kā akcionāra interesēm.
Runājot par situāciju ar "airBaltic" kopumā, Dombrovskis uzsvēra, ka ir jāprasa atbildība "airBaltic" vadībai un padomei. "Akcionāru līgums ir instruments, taču lēmumus pieņem kompānijas vadība un padome, kurā valstij ir vairākums," viņš klāstīja un piebilda, ka pašlaik Satiksmes ministrijā īpaši izveidota darba grupa satiksmes ministra vadībā izvērtē situāciju "airBaltic" un izstrādā priekšlikumus par aviokompānijas turpmāko attīstību. Ir būtiski darba grupai iegūt objektīvu informāciju, lai pieņemtu turpmākos lēmumus, minēja Dombrovskis.
Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā aģentūrai BNS savukārt uzsvēra, ka "airBaltic" akcionāru līguma izstrādes materiāli neatstāj nekādas šaubas, kāda ir bijusi iesaistīto pušu griba, parakstot 2010.gada dokumentu, - atbilstoši Civillikumam līguma saturs tiek noskaidrots, ne tikai gramatiski lasot tekstu, bet arī izmantojot visus pārējos līguma tapšanas materiālus, jo svarīgākais ir noskaidrot, kāda ir bijusi pušu griba, parakstot konkrēto rakstisko dokumentu.
"Valsts kanceleja labprāt arī publiskotu šos izstrādes materiālus, lai sabiedrībai būtu pieejams objektīvs pierādījums tās apgalvojumam, bet, ievērojot Komerclikumā noteiktās komercnoslēpuma aizsardzības prasības, bez "airBaltic" un "Baltijas Aviācijas Sistēmu" ["airBaltic" privātais akcionārs] piekrišanas to darīt nav pieļaujams," informēja kancelejā.
Komentējot pārmetumus, ka Valsts kancelejas pārstāvji iepriekš izplatījuši viedokļus, kas satur konfidenciālu informāciju par "airBaltic" akcionāru līgumu, kancelejā vērsa uzmanību uz to, ka, atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam, jau publiskota informācija (neatkarīgi no publicēšanas veida) nevar tikt aizsargāta kā klasificēta informācija. "Tādējādi Valsts kancelejai ir tiesības sniegt komentārus par jau publiskotajām "airBaltic" akcionāru līguma redakcijām, turklāt vispārīga rakstura komentāri arī nepārkāpj Komerclikumā noteikto pienākumu," skaidroja Valsts kancelejā.
Valsts kancelejas jurists Ivars Mēkons aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka joprojām spēkā ir 2009.gada 4.marta Šlesera noslēgtais akcionāru līgums, lai gan 2010.gada 30.aprīlī tas tika papildināts. Mēkons uzsvēra, ka, ciktāl to pieļāva iepriekš uzņemtās valsts saistības, 2009.gada līgumā izdevās panākt, ka visi būtiskie "airBaltic" darbības jautājumi ar padomes locekļu vairākuma starpniecību bija nodoti valsts kontrolē.
Jau vēstīts, ka portāla "pietiek.com" publiskotie "airBaltic" akcionāru līgumi liecina, ka 2010.gada 30.aprīlī parakstītie līguma grozījumi nav būtiski uzlabojuši valsts iespējas ietekmēt lēmumus aviokompānijā un joprojām lielākā ietekme kompānijā ir otram akcionāram "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS).
Dombrovskis iepriekš atteicies komentēt Ģenerālprokuratūras atbildi uz viņa iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt "airBaltic" akcionāru sadarbības līguma atbilstību valsts interesēm, jo tai piešķirts konfidencialitātes statuss.
Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām ‒ Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% ‒ Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".