Sociālā krīze un tās radītā spriedze sabiedrībā joprojām ir aktuāla. Par to liecina ne tikai sociālās, politiskās un ekonomiskās reformas, bet arī sabiedrības reakcijas uz tām, to skaitā – krāpšana un likumpārkāpumi.
Pagājušajā nedēļā Starptautiskajā lidostā Rīga par viltotu kredītkaršu datu izmantošanu un iekāpšanas karšu viltošanu tika aizturēti vairāki cilvēki, un negatīvā tendence turpinās. Vairāk par problēmām, kas saistītas ar drošību un to risinājumiem, intervijā Neatkarīgajai stāsta lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse un Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš.
– Kādi ir šobrīd aktuālākie jautājumi lidostā, kas saistīti ar drošību?
Raimonds Lazdiņš: – Viena no aktualitātēm, kas jau paspējusi iegūt rezonansi sabiedrībā, ir vajadzība ieviest drošības nodevu. Tās nepieciešamību apliecina pēdējo dienu notikumi, kad ilgstošas lidostas Drošības departamenta un Valsts policijas sadarbības rezultātā tika pieķerta vesela rinda krāpnieku, kas aviobiļešu iegādei izmantojuši viltotu kredītkaršu datus. Trim krāpniekiem tiesa sankcionējusi arestu, vairākiem cilvēkiem piemērots paraksts, ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Visvairāk skumdina, ka aizturēto vidū bija arī sievietes ar bērniem. Viņām bija jāatgriežas darbā ārpus Latvijas, bet nu tas vairs nav iespējams, turklāt bērniem nekādā gadījumā nav jācieš vecāku kļūdu dēļ. Ne visi gadījumi ir apzināti, ļaunprātīga krāpšana, reizēm cilvēki iekuļas nepatikšanās pašu neuzmanības vai lētticības dēļ – aizturēto vidū ir cilvēki, kurus piekrāpis darba devējs, solot iegādāties aviobiļeti, bet kredītkarte izrādījusies tukša. Tāpat ir absolūti muļķīgi noticēt, ka biļeti iespējams iegādāties, nosūtot naudas pārvedumu ar kādu no universālās tīkla sistēmas palīdzību, piemēram, Western Union. To nav iespējams izdarīt! Esam konstatējuši arī gadījumus, kad, izmantojot dažādas informācijas tehnoloģijas (IT), tiek viltotas iekāpšanas kartes. Ar zagtiem kredītkartes līdzekļiem iegādātā biļetē tiek nomainīts pasažiera vārds, bet šie cilvēki aizmirst, ka lidostas IT sistēma spēj fiksēt šādus gadījumus.
– Kādēļ tieši šobrīd konstatēti tik daudzi krāpšanas gadījumi?
R. L.: – Viens no galvenajiem iemesliem ir atvaļinājumu laiks. Redzam, ka vainīgie ir Latvijas pilsoņi, pārsvarā tie, kuri strādā ārzemēs un atbraukuši uz šejieni atpūsties pie tuviniekiem vai draugiem un pēc tam dosies atpakaļ. Ne mazāk būtisks cēlonis ir arī bezdarbs un kopējā ekonomiskā situācija valstī.
– Vai ir pamats domāt, ka šādi pārkāpumi, neraugoties uz to, ka tie tiek atklāti un par tiem draud sankcijas, turpināsies?
R. L.: – Maksa par drošību, manuprāt, ir instruments, ar ko lidosta var efektīvi strādāt un, uzlabojot savas IT sistēmas, uz šādiem gadījumiem ātri reaģēt. Šobrīd tas notiek ar dienas aizkavēšanos, jo par viltotās biļetes iegādi uzzinām vien divas, trīs stundas pirms lidojuma. Nav vienkārši tik īsā laikā sapulcināt papildspēkus un savākt pierādījumu bāzi.
Līdz šim lidostu ir uzturējusi valsts, maksājot drošības dotāciju, tātad principā lidostas uzturēšanā piedalās visi pilsoņi. Uzskatu, ka pēc būtības lidostas drošības maksa būtu jāmaksā tiem cilvēkiem, kuri šo pakalpojumu izmanto. Tāpat visām aviokompānijām jāsaprot, ka drošības maksa ir domāta tehnoloģiju attīstībai. Ja lidosta nespēs ieguldīt savās tehnoloģijās, krāpšanas gadījumu būs aizvien vairāk.
Arnis Luhse: – Kā jau Lazdiņa kungs minēja, pasaulē pastāv divas sistēmas – vai nu valsts maksā par drošību lidostās, vai arī to dara pasažieri. Latvijā darbojas pirmais modelis. Šobrīd valsts ir pateikusi, ka nepieciešamo summu samaksāt nevar. Šogad esam saņēmuši tikai 600 000 atu nepieciešamo vairāku miljonu latu vietā, un jau tagad ir zināms, ka nākamgad, iespējams, saņemsim vēl mazāk – 200 000 latu, tātad trūkstošie līdzekļi jāatrod pašiem. Pamatojoties uz šo situāciju, esam pieņēmuši lēmumu ieviest drošības maksu. Tam labākajā gadījumā jānotiek 2012. gada 1. janvārī, ja nē, tad nākamā gada pirmajā pusē noteikti. Atbilstoši Eiropas likumdošanas prasībām jebkuras izmaiņas ir jāsaskaņo ar aviokompānijām un minimālais saskaņošanas laiks ir četri mēneši. Augustā esam plānojuši par izmaiņām paziņot aviokompānijām, un, ja visas tam piekritīs, maksa par drošību tiks pievienota biļetes cenai, izmaiņas stāsies spēkā 1. janvārī. Līdz ar drošības maksas ieviešanu, visticamāk, sāks strādāt arī vienotas datubāzes ar aviokompānijām un tā sauktie e-geiti jeb elektroniskie vārti, kas automātiski pārbaudīs, vai tiešām pasažieris ir pircis biļeti.
R. L.: – Ir svarīgi saprast, ka, neieviešot drošības maksu, riskē gan aviokompānijas, gan lidosta, gan paši pasažieri – nespēsim būt kopsolī ar novitātēm. Datubāzēm katru dienu jābūt uzlabošanas procesā, jo tas, kurš vēlas mūs apiet, to jau iepriekš ir izdomājis. Ja neieguldīsim rentgena iekārtās, IT sistēmās un citās drošības iekārtās, arī turpmāk būs viltotās kredītkartes un iekāpšanas kartes, un tā tālāk. Drošības maksa tiks piemērota pilnīgi visām aviokompānijām, un tas notiks atbilstoši direktīvai, kas nosaka, kā šī maksa drīkst veidoties – visu lidostas drošības pamatfunkciju pašizmaksa plus pierādāmie uzlabojumu koeficienti. Radot vienu kopīgu sistēmu, varēsim veiksmīgi novērst krāpšanas gadījumus un izvairīties no zaudējumiem, jo katrs pasažieris ar viltotu kredītkarti ir zaudējums kompānijai, lidostai un arī valsts tēlam.
– Ne tikai tehnoloģijas, bet arī katrs pats sevi lielā daļā gadījumu var pasargāt no krāpšanas. Kam būtu jāpievērš uzmanība ikvienam pasažierim?
R. L.: – Svarīgs aspekts ir vieta, kur cilvēki iegādājas aviobiļetes. Visdrošāk to darīt vai nu pie aviokompānijām, vai tūrisma kompānijās. Ir gadījumi, kad biļetes tiek piedāvātas, ejot pa ielu, deju zālēs vai citās tamlīdzīgās vietās un to cenas svārstās no 10 līdz 50 eiro. Tas ir dīvaini!
A. L.: – Pirms piekrist apšaubāmiem darījumiem, ikvienam iesaku nopietni padomāt, vai izpostītā nākotne ir šī viena brauciena vērta. Cilvēkiem jāizvērtē, kad vajag riskēt un kad to labāk nedarīt. Šī nav tā reize, kad vajadzētu riskēt!
R. L.: – Diemžēl, lai izkļūtu no bezizejas, cilvēki gatavi riskēt un apzināti – vai varbūt ne līdz galam apzinoties sekas – pārkāpj likumu. Tādēļ visiem, kuri atgriežas savās darbavietās ārpus Latvijas robežām vai tāpat vien dodas ceļojumā, iesaku vēlreiz pārbaudīt biļetes – kur tās iegādātas un vai viss patiešām ir kārtībā!
***
KOMENTĀRS
Valsts Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks Jānis Celms:
«Problēma, kad noziedznieki mēgina atrast iespējas, izmantot svešus maksāšanas līdzekļus, bijusi aktuāla visos laikos un visā pasaulē. Fakts, ka pēdējā laikā Starptautiskajā lidostā Rīga par šādiem noziegumiem aizturēti pietiekami daudz cilvēku, manuprāt, saistīts ar cilvēku migrāciju vasaras periodā, kā arī aviokompāniju aktivitāti.
Konkrētajā lietā ir aizturēti cilvēki, vairākos gadījumos kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Tāpat kriminālprocesa ietvaros nopratināti vairāki aizdomās turētie un liecinieki. Atbilstoši Krimināllikuma 193.1 pantam Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izplatīšana, izmantošana un glabāšana par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem sods bez kvalificējošām pazīmēm ir brīvības atņemšana līdz sešiem gadiem. Ja ir konstatētas kvalificējošās pazīmes, šajā gadījumā noziedzīga darbība, ko izdarījusi organizēta grupa, iespējama brīvības atņemšana līdz 10 gadiem.
Policija vienmēr uzsvērusi, ka cilvēkiem pašiem jābūt vērīgākiem un jāizvērtē sava rīcība. Ir svarīgi saprast, ka biļeti, kas maksā 200 latu, par 50 eiro neviens tāpat vien nepārdos. Aviobiļetes tirgo aviokompānijas un tūrisma kompānijas, bet, ja piedāvājumu izsaka kāds paziņa vai virtuālais draugs ar e-pasta starpniecību iegādāties biļetes par 50 un vairāk procentiem lētāk, jāsaprot, ka tas var nebeigties labi. Mēs lūdzam iedzīvotājus neiegādāties aviobiļetes pēc sludinājumiem un no nepazīstamām personām, jo, nezinot, kādā veidā ir iegādātas viņu aviobiļetes, personas riskē tikt atceltas no konkrētā reisa un nonākt policijā, tādā veidā sabojājot sev ceļojumu un iegūstot nelabvēlīgu reputāciju.