Valainis itkā padomju laikos daudz nepadzīvoja, bet rīkojas kā kārtīgs komunists - nevis atbilstoši loģikai un tirgus likumiem, bet gan revolucionārai pārliecībai. Rezultāts protams šādai darbībai būs nekāds, labākajā gadījumā.
Pamatproblēma ir naftas ieguves apjomu kritums pasaulē un šo problēmu nevar risināt ar kaut kādu virspeļņas nodokli. Vēl smieklīgāk, par kādu virspeļņas nodokli var runāt DUS gadījumā, kas nopērk un tālāk pārdod degvielu. Virspeļņu šobrīd saņem tikai naftas ieguves kompānijas, kuru naftas ieguves izmaksas nemainās, bet pārdotās naftas cena būtiski pieaugusi.
A. Vaičulis nav iedziļinājies un pētījis to kā darbojas mūsdienu naftas birža. Pirmkārt, galvenais spēlētājs tur ir miljardieru oligopolistiska tirgus vara. Pēdējos 20 gados birža ir absolūti automatizēta un tirgo algoritmiski , reaģējot milisekundēs. Šobrīd netiek tirgoti pat riski ,tirgo bailes un pelna ne jau uz fiziskas naftas trūkumu ,bet gan uz kontraktu masas apjomu ,kas skaitliskajos lielumos 20 REIZES pārsniedz fiziskās naftas apjomu !!! Visa birzu cenu sistēma mūsdienās atrodās Finanšu kapitāla un reālās ekonomikas konflikta nepārtrauktā situācijā . Brīvais tirgus ir 19. un 20.gs teorētiska ilūzija un ikdienas praksē nekur nepastāv reāli ,tikai politiķu izteikumos. Lai Latvijā pastāvētu "brīvais tirgus" ,būtu jāatsakās no visām ES regulām un tirdzniecību regulējošās likumdošanas.
Politiķu un ministru diskusijā par "solidaritātes maksājumiem " iztrūkst izpratne par valdības līmeņa modernas tirgus regulācijas iespēju pielietojumu . Tas kas lasāms par tēmu ir mēģinājums ielocīties juridiski noformētajā esošas likumdošanas rāmī . Finanšu kapitāla dominance naftas tirgū un juridiskais rāmis ir tas slānis kas neļauj brīvi regulēt un vadīt situāciju valstī . Ir jāveido moderni mūsdienīgi veidots "viedais buferis" . Jāizmanto specializēti veidots MI aģents , kas nevis "pavēlētu" cenai nekustēties , bet gan reāllaika analizētu biržas datus un automātiski vadītu valsts stratēģiskas rezerves un kompensācijas mehānismu .Speciālisti definēs ,ja būs interese , kā jāveido MI bāzēts Cenu izlīdzināšanas buferis (MI-CIB) . Mans ļoti vienkāršots modelis rāda ,ka ir iespējams "turēt" cenu 1,8 eiro līmenī visu gadu . Pamatproblēma ir ,cik lielu "drošības spilvenu" naudā un graudā var atļauties Latvija visu gadu ,lai cena vienmēr būtu pieņemto 1,8 eiro līmenī . Kā šo kompensātora summu ierakstīt gada valsts budžetā un kāda tipa maksājumi veidotu šo stabilizatora summu . Kas uzņemsies atbilstošas likumdošanas izmaiņas Saeimā ?
Komentāri: Ar degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešanu neies tik gludi kā plānots
Valainis itkā padomju laikos daudz nepadzīvoja, bet rīkojas kā kārtīgs komunists - nevis atbilstoši loģikai un tirgus likumiem, bet gan revolucionārai pārliecībai. Rezultāts protams šādai darbībai būs nekāds, labākajā gadījumā.
Pamatproblēma ir naftas ieguves apjomu kritums pasaulē un šo problēmu nevar risināt ar kaut kādu virspeļņas nodokli. Vēl smieklīgāk, par kādu virspeļņas nodokli var runāt DUS gadījumā, kas nopērk un tālāk pārdod degvielu. Virspeļņu šobrīd saņem tikai naftas ieguves kompānijas, kuru naftas ieguves izmaksas nemainās, bet pārdotās naftas cena būtiski pieaugusi.
A. Vaičulis nav iedziļinājies un pētījis to kā darbojas mūsdienu naftas birža. Pirmkārt, galvenais spēlētājs tur ir miljardieru oligopolistiska tirgus vara. Pēdējos 20 gados birža ir absolūti automatizēta un tirgo algoritmiski , reaģējot milisekundēs. Šobrīd netiek tirgoti pat riski ,tirgo bailes un pelna ne jau uz fiziskas naftas trūkumu ,bet gan uz kontraktu masas apjomu ,kas skaitliskajos lielumos 20 REIZES pārsniedz fiziskās naftas apjomu !!! Visa birzu cenu sistēma mūsdienās atrodās Finanšu kapitāla un reālās ekonomikas konflikta nepārtrauktā situācijā . Brīvais tirgus ir 19. un 20.gs teorētiska ilūzija un ikdienas praksē nekur nepastāv reāli ,tikai politiķu izteikumos. Lai Latvijā pastāvētu "brīvais tirgus" ,būtu jāatsakās no visām ES regulām un tirdzniecību regulējošās likumdošanas.
Politiķu un ministru diskusijā par "solidaritātes maksājumiem " iztrūkst izpratne par valdības līmeņa modernas tirgus regulācijas iespēju pielietojumu . Tas kas lasāms par tēmu ir mēģinājums ielocīties juridiski noformētajā esošas likumdošanas rāmī . Finanšu kapitāla dominance naftas tirgū un juridiskais rāmis ir tas slānis kas neļauj brīvi regulēt un vadīt situāciju valstī . Ir jāveido moderni mūsdienīgi veidots "viedais buferis" . Jāizmanto specializēti veidots MI aģents , kas nevis "pavēlētu" cenai nekustēties , bet gan reāllaika analizētu biržas datus un automātiski vadītu valsts stratēģiskas rezerves un kompensācijas mehānismu .Speciālisti definēs ,ja būs interese , kā jāveido MI bāzēts Cenu izlīdzināšanas buferis (MI-CIB) . Mans ļoti vienkāršots modelis rāda ,ka ir iespējams "turēt" cenu 1,8 eiro līmenī visu gadu . Pamatproblēma ir ,cik lielu "drošības spilvenu" naudā un graudā var atļauties Latvija visu gadu ,lai cena vienmēr būtu pieņemto 1,8 eiro līmenī . Kā šo kompensātora summu ierakstīt gada valsts budžetā un kāda tipa maksājumi veidotu šo stabilizatora summu . Kas uzņemsies atbilstošas likumdošanas izmaiņas Saeimā ?
Komentēt