Joprojām neatrisināts ir pensiju piemaksu jautājums, un tajā būtu jāmeklē sociāli taisnīgāks risinājums, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem atzina finanšu ministrs Andris Vilks.
Viņš uzsvēra, ka iespējamā pensiju indeksācija vai citas darbības ir jāskata kontekstā ar budžeta konsolidāciju un tam tikšanās laikā piekritis arī prezidents. "Jebkura nepamatota indeksācija palielina konsolidācijas apmēru," paskaidroja Vilks.
Pēc ministra sacītā, ir svarīgi atrast mehānismus, kā palīdzēt pensionāriem ar mazākām pensijām.
Joprojām neatrisināts jautājums ir pensiju piemaksas, kas pēc likuma beidzas šogad. Ir jādomā, vai turpināt šo sistēmu vai meklēt sociāli taisnīgākus risinājumus, norādīja Vilks.
Vilks atzina, ka "nevar automātiski izdomāt kaut kādu indeksāciju, kad piemaksu daļa paliek nost", jo tā būtu "populistiska lēkāšana". Viņš klāstīja, ka pašlaik valsts nedrīkst vieglprātīgi pārdalīt jebkurus atsevišķās budžeta pozīcijās ietaupījušos līdzekļus, apzinoties, ka budžeta deficīts gada beigās būs aptuveni 0,5 miljardi latu. Jāņem vērā arī panāktās politiskās vienošanās par nākamā gada budžeta konsolidācijas apmēru un to, ka konsolidācija tiek veikta, samazinot izdevumus, un Latvija turpina dzīvot taupīgi, pastāstīja Vilks un piebilda, ka, palielinot izdevumus kādā jomā, nepieciešamās konsolidācijas apmērs pieaugs.
Viņš pauda viedokli, ka pensiju piemaksu sistēmai jābūt atbilstošākai reālajai situācijai. "Patlaban tā ir visiem vienāda, tas neder," sacīja finanšu ministrs un minēja, ka vislabāk izmaiņas piemaksu sistēmā būtu ieviest jau 2012.gadā un to ir iespējams izdarīt, saņemot plašu informāciju no Labklājības ministrijas, kā arī sabiedrības, ekspertu un politiķu atbalstu.
"Varbūt sistēma nestrādās no 1.janvāra, bet no 1.marta, bet mēs būsim tikuši galā," teica Vilks.
Runājot par 2012.gada budžeta veidošanas gaitu, viņš informēja, ka galīgais lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai un Saeimai, taču Finanšu ministrija (FM) turpina aktīvu darbu, un ir svarīgi, lai saglabātos redzējums par to, ka konsolidācija jāveic, samazinot izdevumus un nepalielinot nodokļus. Nākamā gada budžeta konsoliācijas apmērs pašlaik ir tuvāk 100 miljoniem latu, salīdzinot ar sākotnēji pausto maksimālo konsolidācijas apmēru ‒ 180 miljoniem latu, piebilda Vilks.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka izdevumus vēl ir iespējams samazināt visās sfērās.
Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā aģentūrai BNS pavēstīja, ka, Bērziņam tiekoties ar finanšu ministru un FM parlamentāro sekretāri Ilzi Viņķeli, pārrunāta nākamā gada konsolidētā budžeta veidošana un amatpersonas bija vienisprātis, ka, veidojot 2012.gada budžetu, jāņem vērā budžeta deficīta samazināšanas priekšnosacījums, kā arī Latvijas kredītreitingu saglabāšanas un paaugstināšanas iespējas.
Tikšanās laikā arī panākta vienošanās, ka Vilks regulāri informēs Valsts prezidentu par budžeta veidošanas gaitu, tostarp iespējamajiem variantiem pensiju jautājumā, informēja Preses dienestā.
Jau vēstīts, ka deputāti no četrām Saeimas frakcijām 14.jūlijā atbalstīja pensiju likuma grozījumu tālāku virzību, kas paredz arī pensiju indeksācijas atjaunošanu mazajiem pensiju saņēmējiem.
Par likumprojekta nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kopumā nobalsoja 57 deputāti – no Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības, "Saskaņas centra", kā arī deputāti no "Par labu Latvijai" (PLL). Pret bija viens deputāts – Madars Lasmanis no "Vienotības", bet pārējie šīs apvienības frakcijas pārstāvji atturējās. Balsojumā atturējās arī Andris Šķēle (PLL).
Ja no oktobra indeksētu pensijas līdz 165 latiem, šogad no valsts sociālās apdrošināšanas un valsts budžeta būtu nepieciešami 7,5 miljoni latu, bet nākamgad – 34 miljoni latu, liecina Labklājības ministrijas aprēķini.