Šķiet ka tautas uzticība godīgām Saeimas un pašvaldibu vēlēšanām ir sagrauta. Ja politiskās partijas, kas finansē vēlēšanas un to IT datu apstrādi, sāk pieprasīt datorprogrammu izstrādātājiem "pareizi saskaitīt balsis par labu kādas valdošas partijas kandidātam", tad vēl zemāk krist varas nozagšanas shēmā vairs nav iespējams. Cik es saprotu, viss sākās pirms kādiem 2,5 gadiem ar privātās programmētāju firmas SOAAR strīdu ar Kampara kungu, kurš it kā esot pieprasījis noprogrammēt CVK datorus tā, ka balsis tiek saskaitītas par labu Jaunās Vienotības kandidātei, bet ja ne, tad būšot nepatikšanas. Nepatikšanas patiešām iestājās - tādam Renāram Kadžulim kā SOAAR īpašniekam šķiet tika ierosināts kriminālprocess par krāpšanu. Bet patiesībā bija jāuzdod cits jautājums - kurš tieši no CVK vai partijām izdomāja, ka balsis vēlēšanās jāskaita ar datorprogrammu slepenā LVRTC istabā ar 2 datorspeciālistiem, nevis iecirkņos ar Excel un ar visu ieinteresēto partiju pārstāvju klātbūtni, kā tas no 90-to gadu sākuma tika darīts?
Ja pareizi atceros, tad jau pirms vairākiem gadiem cienījami Latvijas Univeristātes datorzinātnieki publiskoja paziņojumu, ka neviena elektroniska balsu skaitīšanas sistēma vēlēšanu vajadzībām mūsdienu Interneta laikmetā nav droši aizsargājama pret viltošanu. Cik reizes Latvijas politiķi kāps uz viena un tā paša grābekļa?
Avoti:
**LINKS**
Satversmes 2.panta formulējums "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai" viennozīmīgi nozīmē to, ka Latvijā vēlēšanās ir pieļaujamas tikai tādas balsu nodošanas un balsu skaitīšanas elektroniskas ierīces, par kuru darbības godīgumu var pārliecināties jebkuri Latvijas tautas pārstāvji bez speciālām zināšanām. Ja pēdējās pašvaldību vēlēšanās nebūtu iespēja pārskaitīt biļetenus, tad kā Daugavpilī varētu kliedēt šaubas par ieskenēto biļetenu datorizētās skaitīšanas pareizību jeb faktiski - godīgumu?
Arī akadēmiķis Andris Ambainis un LU profesors Jānis Bičevskis ar kolēģiem norāda uz minētajiem interneta vēlēšanu riskiem, uzsverot to, ka interneta vidē ielaušanās visai viegli var palikt nepamanīta. To pierāda ASV nesen veiktais interneta vēlēšanu pilotprojekts, kurā ārējais uzbrukums netika pamanīts, līdz uzbrucēji (Mičiganas universitātes studenti) paši par to nepaziņoja. Lieki piebilst, ka tika nolemts šo sistēmu praksē neizmantot. ASV valdības institūcijas, kas atbild par drošām IT tehnoloģijām vēlēšanu procesā, viennozīmīgi pasaka, ka tuvākajā nākotnē drošas interneta vēlēšanas nav iespējamas, detalizēti aprakstot konkrētus drošības riskus.
Avots: Delfi, 2013
Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs: interneta vēlēšanas ir ļoti viegli noviltot: "E-vēlēšanas gan savā ziņā ir izdevīgas IT nozarei, jo veido valsts pasūtījumu.
Redziet, ir kaut kāds godīguma slieksnis, kuram ir ļoti grūti pārkāpt. Ir pārāk daudz profesionāļu Latvijā, kas šo lietu apzinās. Cik noprotu, tad šobrīd runa ir jau par 50 tūkstošiem no valsts, kas tiktu novirzīti izmēģinājuma projektam, ko īstenotu "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Taču tādi projekti pasaulē jau ir veikti un izgāzušies. Nu nebūs Latvijā nekādas atšķirības no Norvēģijas, kas atteikusies no šādas balsošanas, vai tās pašas Igaunijas, kura saņem smagu kritiku. Mēs dabūsim rezultātā to pašu, bet būsim kādam uzdāvinājuši 50 tūkstošus.
- Kā jūs vērtējat to, ka CVK ir palikusi pie parastas datora tehnikas izmantojuma vēlēšanu iecirkņos, atsakoties no speciālām ierīcēm. Pagājušā gada pašvaldības vēlēšanās, piemēram, bija problēmas ar skeneriem.
- Es teiktu tā - jebkādas modernās tehnoloģijas pašu tehnoloģiju dēļ nav saprātīgas. Vēlētāju skaits mums parasti grozās ap 900 tūkstošiem, un šīs vēlēšanas nav izņēmums. Savukārt iecirkņu skaits Latvijā ir ap tūkstoti. Tātad vidēji sanāk, ka katrā iecirknī ir apmēram tūkstotis vēlēšanu zīmju. Saskaitīt apmēram tūkstoti vēlēšanu biļetenu neaizņem daudz laika. Primārais jau ir saskaitīt partijas. Partiju sadalījumu, es domāju, pa nakti mierīgi var saskaitīt, tā taču ir elementārā aritmētika. Es pieļauju, ka ir ķēpīgi lielās valstīs, kur ir miljoni vēlētāju. Bet mums! Es domāju, ka mums to nevajag. Tā ir iedomāta dzīšanās pakaļ modei.
To, ko cilvēks var izdarīt pieņemamā laikā ar savu galvu un rokām, to nevajag automatizēt. Cilvēks var izdarīt labāk, nekā jebkurš automāts.
Komentāri: Amatpersonas saņēmušas vēstuli, ka apdraudēta arī vēlētāju reģistra sistēma
Viņi vispār saprot kā tas darbojas?
Ja es atnāku uz vēlēšanu iecirki, man tā vai tā jāuzrāda dokuments.
Un tad mani piereģistrē online, kas liedz balsot divreiz.
Kāds vēl reģistrs Saeimas vēlēšanās, ja es varu balsot jebkurā iecirknī un man ir derīgs dokuments !!!?
Jeb vai arī dokumentu reģistrs ir apšaubāms?
Šķiet ka tautas uzticība godīgām Saeimas un pašvaldibu vēlēšanām ir sagrauta. Ja politiskās partijas, kas finansē vēlēšanas un to IT datu apstrādi, sāk pieprasīt datorprogrammu izstrādātājiem "pareizi saskaitīt balsis par labu kādas valdošas partijas kandidātam", tad vēl zemāk krist varas nozagšanas shēmā vairs nav iespējams. Cik es saprotu, viss sākās pirms kādiem 2,5 gadiem ar privātās programmētāju firmas SOAAR strīdu ar Kampara kungu, kurš it kā esot pieprasījis noprogrammēt CVK datorus tā, ka balsis tiek saskaitītas par labu Jaunās Vienotības kandidātei, bet ja ne, tad būšot nepatikšanas. Nepatikšanas patiešām iestājās - tādam Renāram Kadžulim kā SOAAR īpašniekam šķiet tika ierosināts kriminālprocess par krāpšanu. Bet patiesībā bija jāuzdod cits jautājums - kurš tieši no CVK vai partijām izdomāja, ka balsis vēlēšanās jāskaita ar datorprogrammu slepenā LVRTC istabā ar 2 datorspeciālistiem, nevis iecirkņos ar Excel un ar visu ieinteresēto partiju pārstāvju klātbūtni, kā tas no 90-to gadu sākuma tika darīts?
Ja pareizi atceros, tad jau pirms vairākiem gadiem cienījami Latvijas Univeristātes datorzinātnieki publiskoja paziņojumu, ka neviena elektroniska balsu skaitīšanas sistēma vēlēšanu vajadzībām mūsdienu Interneta laikmetā nav droši aizsargājama pret viltošanu. Cik reizes Latvijas politiķi kāps uz viena un tā paša grābekļa?
Avoti:
**LINKS**
Satversmes 2.panta formulējums "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai" viennozīmīgi nozīmē to, ka Latvijā vēlēšanās ir pieļaujamas tikai tādas balsu nodošanas un balsu skaitīšanas elektroniskas ierīces, par kuru darbības godīgumu var pārliecināties jebkuri Latvijas tautas pārstāvji bez speciālām zināšanām. Ja pēdējās pašvaldību vēlēšanās nebūtu iespēja pārskaitīt biļetenus, tad kā Daugavpilī varētu kliedēt šaubas par ieskenēto biļetenu datorizētās skaitīšanas pareizību jeb faktiski - godīgumu?
Arī akadēmiķis Andris Ambainis un LU profesors Jānis Bičevskis ar kolēģiem norāda uz minētajiem interneta vēlēšanu riskiem, uzsverot to, ka interneta vidē ielaušanās visai viegli var palikt nepamanīta. To pierāda ASV nesen veiktais interneta vēlēšanu pilotprojekts, kurā ārējais uzbrukums netika pamanīts, līdz uzbrucēji (Mičiganas universitātes studenti) paši par to nepaziņoja. Lieki piebilst, ka tika nolemts šo sistēmu praksē neizmantot. ASV valdības institūcijas, kas atbild par drošām IT tehnoloģijām vēlēšanu procesā, viennozīmīgi pasaka, ka tuvākajā nākotnē drošas interneta vēlēšanas nav iespējamas, detalizēti aprakstot konkrētus drošības riskus.
Avots: Delfi, 2013
Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs: interneta vēlēšanas ir ļoti viegli noviltot: "E-vēlēšanas gan savā ziņā ir izdevīgas IT nozarei, jo veido valsts pasūtījumu.
Redziet, ir kaut kāds godīguma slieksnis, kuram ir ļoti grūti pārkāpt. Ir pārāk daudz profesionāļu Latvijā, kas šo lietu apzinās. Cik noprotu, tad šobrīd runa ir jau par 50 tūkstošiem no valsts, kas tiktu novirzīti izmēģinājuma projektam, ko īstenotu "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Taču tādi projekti pasaulē jau ir veikti un izgāzušies. Nu nebūs Latvijā nekādas atšķirības no Norvēģijas, kas atteikusies no šādas balsošanas, vai tās pašas Igaunijas, kura saņem smagu kritiku. Mēs dabūsim rezultātā to pašu, bet būsim kādam uzdāvinājuši 50 tūkstošus.
- Kā jūs vērtējat to, ka CVK ir palikusi pie parastas datora tehnikas izmantojuma vēlēšanu iecirkņos, atsakoties no speciālām ierīcēm. Pagājušā gada pašvaldības vēlēšanās, piemēram, bija problēmas ar skeneriem.
- Es teiktu tā - jebkādas modernās tehnoloģijas pašu tehnoloģiju dēļ nav saprātīgas. Vēlētāju skaits mums parasti grozās ap 900 tūkstošiem, un šīs vēlēšanas nav izņēmums. Savukārt iecirkņu skaits Latvijā ir ap tūkstoti. Tātad vidēji sanāk, ka katrā iecirknī ir apmēram tūkstotis vēlēšanu zīmju. Saskaitīt apmēram tūkstoti vēlēšanu biļetenu neaizņem daudz laika. Primārais jau ir saskaitīt partijas. Partiju sadalījumu, es domāju, pa nakti mierīgi var saskaitīt, tā taču ir elementārā aritmētika. Es pieļauju, ka ir ķēpīgi lielās valstīs, kur ir miljoni vēlētāju. Bet mums! Es domāju, ka mums to nevajag. Tā ir iedomāta dzīšanās pakaļ modei.
To, ko cilvēks var izdarīt pieņemamā laikā ar savu galvu un rokām, to nevajag automatizēt. Cilvēks var izdarīt labāk, nekā jebkurš automāts.
Avots: lvportals.lv, 2014
Komentēt