Lai gan pērn Latvijā letālo nelaimes gadījumu skaits darba vietās uz 100 tūkstošiem nodarbināto samazinājies par 24,3%, Latvijā joprojām iet bojā vairāk darbinieku nekā vidēji Eiropas Savienībā, liecina Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par Darba aizsardzības jomas attīstības programmas 2008.–2010.gadam izpildi, kas iesniegts Valsts kancelejā.
Pērn Latvijā letālo nelaimes gadījumu skaits darbavietās bija 2,8 uz 100 tūkstošiem nodarbināto. Salīdzinājumam – vidējais rādītājs 15 vecajās ES dalībvalstīs 2007.gadā bija 2,1 uz 100 tūkstošiem nodarbināto, tomēr jaunāki statistikas dati nav pieejami. "Tomēr, ņemot vērā atsevišķās valstīs pieejamos datus, var secināt, ka letālo nelaimes gadījumu skaits darbā samazinās praktiski visās ES dalībvalstīs. Tātad, neskatoties uz būtisko nelaimes gadījumu skaita samazināšanos, Latvijā joprojām iet bojā vairāk darbinieku nekā vidēji ES," teikts ziņojumā.
Kopš 2008.gada darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits darbavietās Latvijā gan ir nepārtraukti samazinājies – 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, kopējais nelaimes gadījumu skaits ir samazinājies par 1,3% (2010.gadā – 1187; 2009.gadā – 1203; 2008.gadā – 1781), smago nelaimes gadījumu skaits – par 6,3% (2010.gadā – 164; 2009.gadā – 175; 2008.gadā – 265), bet letālo nelaimes gadījumu skaits – pat par 28% (2010.gadā – 23; 2009.gadā – 32; 2008.gadā – 44).
"Tomēr jāuzsver, ka Latvijā liels skaits nelaimes gadījumu darbā netiek reģistrēti un uzskaitīti, īpaši tie nelaimes gadījumi, kas nav ar smagām sekām, tādēļ objektīvāki dati ir par smago un letālo nelaimes gadījumu statistiku, ko var salīdzināt ar situāciju citās ES dalībvalstīs," klāsta LM.
Savukārt attiecībā uz arodslimību skaita dinamiku LM norāda – lai arī, attīstoties tehnoloģijām, darba procesi ir kļuvuši drošāki, tiek izmantotas mazāk kaitīgas vielas, ir pieejams vairāk informācijas par to, kā aizsargāt savu veselību un arī individuālo aizsardzības līdzekļu klāsts Latvijā ir kļuvis daudz plašāks nekā pirms 10 gadiem, tomēr reģistrēto arodslimnieku skaits Latvijā no 2007. līdz 2009.gadam ir strauji pieaudzis.
"Šāds pieaugums varētu tikt skaidrots ar to, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, daudzi iedzīvotāji vēlējās oficiāli nokārtot dokumentus arodslimības apstiprināšanai, jo tā ir iespēja saņemt kompensāciju. Vienīgi 2010.gadā ir vērojama reģistrēto arodslimnieku skaita stabilizācija – tas ir samazinājies par 17% attiecībā pret 2009.gadu (2010.gadā – 1150; 2009.gadā – 1385)," paskaidro ministrijā.