Videi draudzīgie transportlīdzekļi – velosipēdi, ir kļuvuši par īstu modes lietu, no kuriem daudzi pamanāmi ar interesantu dizainu un tehnisko uzbūvi. Ielās pārvietojas arī tādi, kuriem nav bremžu, taču tas ir satiksmes noteikumu pārkāpums.
Sodīs ar brīdinājumu vai naudas sodu
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Ieva Bērziņa informē, ka Latvijā velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm, atstarotājiem un gaismas lukturiem. Nav noteikts kādai jābūt bremžu sistēmai (rokas vai kājas), tomēr braukšana ar velosipēdu vai mopēdu, kuram nav bremžu, Latvijā ir aizliegta. Par noteikumu pārkāpšanu velosipēdu un mopēdu vadītājiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz divdesmit latiem, norāda Valsts policijas satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre.
Visbiežāk bez bremzēm brauc "fiksētāji"
Ar savu vienkāršību citu velosipēdu vidū izceļas fiksīši jeb fiksētā pārnesuma velosipēdi. „Agrāk populāros postpadomju velosipēdus ar platām riepām un neskaitāmiem ātrumiem, ir nomainījuši vienkāršie un funkcionālie fiksīši,” stāsta Matīss Ģēģeris, kuram velosipēdi ir hobijs un pat atkarība.
Fiksētā pārnesuma riteņiem nav brīvgaitas, kas nozīmē, ka to pedāļi visu laiku minās uz priekšu vai atpakaļ. Turklāt daudziem nav bremžu, tāpēc vairākās valstīs braukt ar tiem ir aizliegts. Piemēram, ceļu satiksmes noteikumos Vācijā ir norādīts, ka jābūt divu komponentu bremzēm, bet Austrālijā ir pietiekoši ar vienu darbojošos bremzi. V. Mistre stāsta, ka „fiksētāju kļūst arvien vairāk, tāpēc tuvākajā laikā tiks sagatavota informācija ar mērķi izglītot policijas darbiniekus.”
Ir vairāki veidi, kā nobremzēt ar šādu velosipēdu. Viens no tiem ir tā sauktā „skidošana”, kad braucējs pārnes ķermeņa svaru uz priekšu un minās atpakaļ, tādejādi, atbrīvojot aizmugurējo ratu, velosipēds sabremzējas. Daudz lielāks fiziskais spēks ir nepieciešams tiem, kas bremzē pieceļoties kājās un tādā veidā apturot pedāļu kustību, var arī buksēt jeb slidināties. Tomēr tas var būt bīstami un braucējiem nepieciešams treniņš.
Kāpēc cilvēki izvēlas fiksīšus
Uz jautājumu, kas šajos velosipēdos ir īpašs daudzi min ātrumu un nepieciešamību koncentrēties maršrutam. „Tādi riteņi iemāca domāt uz priekšu,” norāda radio Capital FM programmas „Saulainais brauciens” vadītājs Raitis Menkins. Viņš pārvietojas ar fiksīti, kuram ir viss velosipēdam nepieciešamais – bremzes, lukturi un atstarotāji. Taču pirms tam ilgu laiku braucis bez bremzēm. Uz to, ka vienu reizi nokritis un četras reizes viņu notriekusi mašīna, R. Menkins skatās ļoti mierīgi un norāda, ka jāizvēlas pareiza vieta, kur braukt un jāuzmanās no mašīnām, kas nereti piebrauc pārāk tuvu. Pārvietoties ar fiksīti, varot iemācīties jebkurš, bet tam vajadzīgs laiks – radio dīdžejam tas bijis apmēram pus gads, lai droši iekļautos ceļu satiksmē.
Fixed-gear jeb bez brīvgaitas velosipēdi cēlušies no treka velosipēdiem, kuru pamatā ir funkcionalitāte bez liekām detaļām, lai izpildītu dažādus trikus. Tas ir arī viens no biežāk minētajiem argumentiem, kāpēc cilvēki tos izvēlas. „Viss liekais ir noņemts un maksimāli vienkāršots, kas ir gan praktiski, gan labi izskatās. Viegli kopjams un labojams, jo nav daudz detaļu,” skaidro M. Ģēģeris. Tas atvieglo pārvietošanu, jo mazā aprīkojuma dēļ, tie ir salīdzinoši vieglāki par citiem velosipēdiem.
Mārtiņš Bērents ar fiksīti sācis braukt pirms nedēļas, jo vēlējies apgūt jaunas iemaņas velobraukšanā. „Tas ir labs treniņš fiziskās formas uzlabošanai, jo braucot stāvumā ir jāpieliek spēks, nevis jāpārslēdz vieglāks ātrums, kā tas ir standarta divriteņiem,” viņš piebilst.
Fiksīšu īpašnieki veido atsevišķu velosipēdu kultūru. „Tas ir izpausmes veids un interesantāk, ja savu velosipēdu esi salicis pats, nevis nopircis gatavu,” stāsta Kārlis Berlands, kurš pievienojies domubiedriem pavasarī. Tomēr viņš uzsver, ka nevajadzētu izvēlēties divriteni modes pēc, jo ne visiem patiks braukt ar velosipēdu bez brīvgaitas.