Pēc plašām diskusijām Saeimas Juridiskās komisijas deputāti trešdien par atsevišķiem partiju finansēšanas pārkāpumiem atbalstīja bargākus cietumsodus, nekā paredzēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikumi.
Grozījumi Krimināllikumā ir sagatavoti otrajam lasījumam un tiks virzīti izskatīšanai Saeimas ārkārtas sēdē.
KNAB iesniegtie priekšlikumi neparedzēja cietumsodu par starpniecību politisko spēku nelikumīgā finansēšanā lielā apmērā, bet komisijas vairākums nobalsoja, ka par šādu nodarījumu var sodīt arī ar diviem gadiem cietumā līdztekus paredzētajām soda sankcijām - arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Tāpat komisijas vairākums par gadu palielināja maksimālo cietumsodu par nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu.
Tieslietu ministrijas pārstāve Indra Gratkovska pamatoja, ka par starpniecību netika paredzēts cietumsods, jo starpnieks ir tikai kurjers, kurš "atnes un noliek". Taču deputāti tam nepiekrita.
Andris Šķēle ("Par labu Latviju"), kurš arī piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, teica, ka politisko partiju pelēkie kardināli "trāpa uz starpniecības pantu".
"Starpnieks nav nejaušība, viņi ir pelēkās kases turētāji," uzsvēra Šķēle. Arī pārējie deputāti piekrita, ka par starpniecību partijas nelikumīgā finansēšanā jāparedz arī iespēja piespriest cietumsodu līdz diviem gadiem.
Likumprojektā paredzētais cietumsods par nelikumīga finansējuma pieņemšanu no diviem gadiem tika palielināts līdz trim gadiem cietumā, bet par šādu nodarījumu personu grupā – līdz pieciem gadiem cietumā. Par šo nodarījumu alternatīvie sodi ir arests, piespiedu darbs vai naudas sods. Savukārt par nelikumīga finansējuma izspiešanu varēs sodīt līdz sešiem gadiem cietumā, kā alternatīvos sodus saglabājot arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Komisija vienojās uz trešo lasījumu precizēt kārtību, kādā personas varēs atbrīvot no kriminālatbildības.
Deputāti trešdien noraidīja otrajam lasījumam iesniegtos Valērija Agešina ("Saskaņas centrs") un Andra Šķēles priekšlikumus. Agešins rosināja likumā iekļaut, ka partiju pārstāvjus var sodīt par tīšu ziedojuma pieņemšanu, savukārt eksperti oponēja, ka tāda ir likuma būtība arī bez šā vārda. Savukārt Šķēle aicināja kriminalizēt administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu laikā, ko aktīvi izmantojot pašvaldības un valdības ministri.
KNAB pārstāve Diāna Kurpniece paskaidroja, ka likumprojektā nav precizēts, kuras politiskās partijas vai politisko apvienību personas tiks sauktas pie atbildības par finansēšanas noteikumi pārkāpumiem, jo partijās var būt atšķirīgs iekšējais regulējums – kādā partijā tā var būt valde, bet citā pilnvarojums par naudas plūsmu dots citām partijas personām.
Jau ziņots, ka grozījumus Krimināllikumā aktualizēja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, jo tiem vairākus gadus nebija virzības. KNAB sagatavoja jaunus priekšlikumus, pielāgojot tos jaunākajai kriminālsodu politikas koncepcijai.
Krimināllikuma grozījumi paredz sodus par politisko partiju vai apvienību nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, starpniecību politisko spēku finansēšanā lielā apmērā, nelikumīgu finansējuma pieņemšanu un izspiešanu lielā apmērā, kā arī personu, kas nelikumīgi finansējusi politiskās organizācijas, atbrīvošanu no kriminālatbildības.