Vija Klučniece: sods būtu jāsaņem gan suņu saimniekam, gan šāvējam
“Ļoti žēl suņu, suņi ir bez vainas vainīgie,” komentējot Bauskas novadā nošauto suņu lietu, TV24 sacīja kinoloģe, Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece.
Mums, Latvijā, par laimi, brīvā dabā suņi nedzīvo, tie kādam pieder vai ir piederējuši, šajā gadījumā kungam, kuram bija trīs suņi. V. Klučniece izteica cerību, ka mūsu tiesiskajā valstī notiks godīga izmeklēšana, tiks noskaidroti visi fakti, jo ir telefona zvani un vēl daudz kas, un vainīgie saņems sodu - gan dzīvnieku īpašnieks, gan šāvējs, kas viennozīmīgi ir slepkava - viņš var sākt ar suņiem un beigt ar cilvēkiem, gan arī pašvaldības policisti.
“Man gribas teikt, ka attiecībā uz pašvaldības policistiem tika mainīts Dzīvnieku aizsardzības likums un, ja iepriekš suņu labturību šādās situācijās vērtēja Pārtikas un veterinārais dienests, tad šobrīd šī funkcija ir uzlikta arī pašvaldības policijas plecos, bet pašvaldības policijā nav neviena apmācīta cilvēka, es īpaši par to painteresējos, kurš vispār kaut ko saprot no suņiem un kaķiem.
Tie ir pamata dzīvnieki, ar kuriem bieži ir vislielākās problēmas, un jau vairākkārt ir bijušas situācijas, kur pēc tam jāatzīst, ka pašvaldības policisti nav rīkojušies tā, kā viņiem vajadzētu rīkoties.
Bet jebkurā gadījumā es šeit saskatu vairāku likumu pārkāpumus. Pirmkārt, Medību likuma, jo mednieks var šaut un medīt medību teritorijā, ja šī teritorija pieteikta kā medības, nevis iet jebkurā pagalmā pēc mana lūguma. Man arī blakus dzīvo divi lieli suņi, kuri regulāri izlauž sētas dēli. Tad es izsaukšu mednieku, lai viņš tos suņus nošauj, jo galva taču ir manā sētas pusē. Situācija viennozīmīgi ir ārkārtīgi bēdīga,” sacīja V. Klučniece.
Pēc viņas domām, arī suņu īpašnieks, ņemot vērā, ka trīs suņi bija kuce un divi tās bērni, četrus un deviņus mēnešus veci, ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka, ka dzīvniekiem drīkst pieļaut pāroties reizi gadā, bet šeit neiznāk gads. Par kādu labturību mēs runājam šajā gadījumā, ja saimnieks tur nesterilizētu kuci, ļauj viņai klaiņot un apbērnoties katrās meklēšanās reizēs, vaicāja V. Klučniece.
Runājot par stirnu, kinoloģe sacīja, ka daudziem lauku cilvēkiem ir uzskats, ka suns jau pats var kaut ko noķert un nomedīt, bet, viņasprāt, šeit būtu jāpievērš uzmanība tam, ar ko suņi tika baroti. Lai plēstu, dzītu stirnu, suņiem ir jābūt izstrādātam šim instinktam, pirmajā reizē nekādu stirnu suņiem neizdosies noķert, atzina V. Klučniece.
Cik viņai zināms, suņi klaiņoja ne pirmo reizi, kas ir netipiski kucēm, jo kuces parasti neklaiņo prom no mājām, ja vien nemeklējas, bet šie suņi Brunavas pagastā klaiņojuši regulāri.
V.Klučniece atzina, ka sods būtu jāsaņem gan suņu saimniekam, gan šāvējam, bet šāvējam tā būtu kriminālatbildība, jo viņš ir apzināti nogalinājis suņus, neskatoties uz to, ka bija izsaukti arī ķērāji, kuri ir profesionāļi un varēja šos suņus izķert. Bet, galvenais, tagad neviens neatzīstas, kurš deva pavēli šaut. Ja tā ir bijusi mednieka iniciatīva, tādā gadījumā viņam jāsaņem visbargākais sods, uzskata kinoloģe. Diemžēl Latvijā jau ir bijuši gadījumi, kad mednieki nošauj suņus.
Savukārt politologs Filips Rajevskis, kurš pats ir suņu īpašnieks un dresē vācu aitu suņus, uz šo gadījumu raugās ar šausmām, jo pats ir piedzīvojis, kā tiek provocēti viņa suņi. Pēc viņa domām, suņi ir jāmāca, bet šajā gadījumā viņš nepārmet suņu saimniekam, jo suņi ir suņi, viņi var aizklīst, tiem ir savas intereses, un tas, kurš var pateikt, ka simtprocentīgi garantē par saviem suņiem, neko nesaprot no suņiem, jo tā ir dzīva būtne ar savām interesēm un saviem refleksiem, tas vienmēr jāatceras. Bet tas nedod nevienam nekādas tiesības skraidīt un šaut pa labi un kreisi.
NRA.lv jau rakstīja par trīs nošautajiem suņiem Bauskas novadā.
