Ikviens var doties uz Rīgas Centrāltirgu, lai atbalstītu vietējās produkcijas ražotājus, jo tās šobrīd netrūkst. Pārdevēju stendi ir noklāti ar svaigāko Latvijas ogu un dārzeņu ražu, kā arī mežā lasītām veltēm.
Pašlaik tirgū ir Latvijā audzētu zemeņu pārsvars, tāpēc to cenas ievērojami samazinājušās, salīdzinot ar sezonas sākumu. Populārās šķirnes Zefir, Jūnija smaids, Marmelāde un citas nopērkamas no lata un 20 santīmiem līdz nepilniem trim latiem par kilogramu, bet ievestie ķirši par nepilniem diviem latiem. Tirgotāji steidz izpārdot svaigāko zemeņu ražu, lai galdā celtu vietējos ķiršus, jāņogas, avenes un plūmes. Kuldīgas novada saimniecības Snēpeles pārdevēja Gita Skuja stāsta, ka laika apstākļi patraucējuši labai zemeņu ražai, jo vispirms bijis īss siltuma periods un tad sācies lietus. No Snēpelēm, kur zemenes audzē 24 gadus, tās tirgus apmeklētājiem pieved svaigas gan no rīta, gan pēcpusdienā. Bauskas novada saimniecības Marēni pārstāvis Ēriks Harbamovs atzīst, ka ogas šogad padevušās mazas, toties saldākas nekā pērn. Pirmo zemeņu ražas laiks sācies vēlu un drīz beigsies, sagaidot tirgū vēlās un siltumnīcā audzētās šķirnes. Pēc zemeņu sezonas E. Harbamovs plāno papildināt produkcijas klāstu ar ķiplokiem, gurķiem, pupiņām un zaļajiem zirnīšiem.
Uz pārdevēju galdiem parādījušās arī meža zemenes un mellenes, kas nopērkamas par četriem latiem litrā vai nelielos trauciņos un sārtas lācenes, sākot no diviem latiem litrā. Ja vieni ogu lasītāji sūdzas, ka pērn raža bijusi lielāka, tad otri stāsta pretējo. Pārdevēja Dace skaidro, ka tas atkarīgs no vietas, kurā oga augusi, jo dažas var būt pārgatavojušās, bet citas vēl nenobriedušas, tāpēc ir jāzina īstās vietas, kur meklēt.
Lai arī ogas pēdējās dienās ir pirktākā prece, apmeklētāji lūko pēc Latvijā audzētajiem jaunajiem kartupeļiem un gurķiem, kuru cenas svārstās no 50 līdz 70 santīmiem kilogramā. Nopērkami arī salāti un dažādi zaļumi, redīsi, burkāni, kabači un citi dārzeņi.
Latvijas Dabas muzeja Botāniskās nodaļas vadītāja Inita Dāniele novērojusi, ka šogad bijusi ļoti laba ziedēšana un ogas Latvijas mežos būs pietiekami. «Nav bijušas salnas, kas traucētu ogu aizmešanos, vai liels karstums, kas veicinātu izkalšanu. Līdz ar to var meklēt pirmās mellenes un lācenes.» I. Dāniele stāsta, ka pērn lācenes beigušās jūlija vidū un bijušas tikai īsu brīdi, taču grūti pateikt, kad būs nogatavošanās laiks šovasar. Mellenes nogatavojas ilgāk un mežos vācamas gan jūlijā, gan augustā. Līdz šim laikapstākļi bijuši labvēlīgi, lai raža būtu laba gan ogām, gan sēnēm. Vasaras sēnes masveidā parādījušās nav, taču vietām jau atrodamas pirmās bekas, bērzlapes, gailenes. Sēņu ražai svarīgākā ir pareiza mitruma un siltuma attiecība, nevis kalendārā atskaite, tāpēc pēc lietus, laikam kļūstot siltākam, tās varētu nogatavoties ātrāk.