Latviju izpurina netipiska vētra

Izgāzti un nolauzti koki, bez elektrības palikuši iedzīvotāji, slēgtas skolas – tādas sekas radījusi vakardienas vētra, kas, pēc sinoptiķu teiktā, nebija vienīgā un noteikti ne stiprākā, kas sagaida Latviju šajā rudenī un ziemā.

Vislielākie postījumi vētras laikā bijuši Latvijas vidienē, kur parasti tik stipri vēji neplosās.

Līdz pēcpusdienai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) bija saņēmis 70 izsaukumu vētras postījumu novēršanai. VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere norāda, ka visvairāk izsaukumu bija Latvijas vidienē – Tukumā, Rīgā, Ogrē, Limbažos un citur. Galvenokārt lūzuši koki un norautas skārda plāksnes no ēku jumtiem.

Aptuveni 32 000 a/s Latvenergo klientu dienas laikā bijusi traucēta vai pārtraukta elektroenerģijas piegāde, vakarā trešdaļa bojājumu jau novērsti. Uzņēmuma Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis norāda, ka vislielākie postījumi elektroapgādē nodarīti Latvijas austrumu daļā – slapjā sniega dēļ.

Vairākās skolās vakar atcēla vai saīsināja stundas. Aģentūra LETA vēsta, ka Talsu novada Valdemārpils vidusskolā nenotika mācības, jo bija traucēta elektroenerģijas padeve, arī Vecumnieku novada Valles vidusskolā mācības bija apgrūtinātas.

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksne atklāja, ka vakardienas vētra bija Latvijai diezgan netipiska, jo vējš pūta no ziemeļaustrumiem, nevis, kā ierasts, – no dienvidrietumiem. Turklāt spēcīgs vējš dienas garumā bija Latvijas vidienē – tā ātrums brāzmās sasniedza 15–20 metru sekundē. Piekrastes rajonos šāds vēja ātrums nav nekas neparasts, tomēr centrālajos reģionos parasti vējš ir mazāks. A. Vīksne norāda, ka šoruden šī noteikti nebūs vienīgā vētra, kas šķērsos Latvijas teritoriju. Visticamāk, ka nākamās būs spēcīgākas par vakar piedzīvoto. Parasti vētras novērojamas laikā no novembra līdz janvārim.