Latvijā smēķē 71% iedzīvotāju
Latvijā 71% iedzīvotāju smēķē tradicionālās cigaretes, trešdien pētījumu centra SKDS pētījuma prezentācijā par sabiedrības attieksmi pret dažādu tabakas un nikotīna produktu lietošanu sacīja SKDS sociologs Arnis Kaktiņš.
Otrajā vietā ir e-cigaretes, kuras lieto 38% respondentu, kuri aptaujā norādījuši, ka lieto kādu no tabakas un nikotīna produktiem, bet trešajā - karsējamā tabaka, ko lieto 23%. Tālāk seko smēķējamā jeb tinamā tabaka, kuru izvēlas 18% respondentu, cigarillas - 15%, cigāri - 13% un beztabakas nikotīna spilventiņi - 9%, norādīja Kaktiņš.
SKDS pētījuma dati liecina, ka 32% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 75 gadiem lieto kādu no tabakas vai nikotīna izstrādājumiem, regulāri tos lieto 24% iedzīvotāju, savukārt 8% tos lieto atsevišķās reizēs.
Pētījuma dati rāda, ka e-cigaretes, karsējamo tabaku un beztabakas nikotīna spilventiņus iedzīvotāji iegādājas arvien mazāk mazumtirdzniecības veikalos, degvielas uzpildes stacijās un kioskos, kā arī specializētajos veikalos. Taču palielinās iegāde ārvalstu veikalos, pieaugums vērojams pirkumos no draugiem un paziņām. Savukārt iegādes apjoms internetveikalos un ar sociālo mediju starpniecību saglabājas stabils.
No aptaujātajiem 6% atzīst, ka iegādājas kontrabandas tabakas un nikotīna produktus, savukārt 18% norāda, ka viņu draugi vai paziņas pērk kontrabandas cigaretes.
Trīs gadu periodā nemainīgi saglabājas galvenie iemesli, kādēļ iedzīvotāji izvēlas lietot elektroniskās cigaretes, karsējamo tabaku un beztabakas nikotīna spilventiņus. Šo produktu lietošanu 55% respondentu pamato ar to, ka tie nerada dūmus, kā arī pēc to lietošanas nav jūtama smaka no mutes, rokām vai apģērba. Vienlaikus 47% norāda, ka šie produkti netraucē apkārtējiem, bet 42% norāda, ka šos produktus var lietot iekštelpās. Par mazāk kaitīgu alternatīvu tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem šos produktus uzskata 30% respondentu.
Kopš šī gada 1. janvāra, kad stājās spēkā aizliegums tirgot aromatizētus beztabakas nikotīna produktus, izņemot tos, kuriem ir tabakas garša vai smarža, lielākajai daļai iedzīvotāju jeb 79% šī izmaiņa nav ietekmējusi lietošanas paradumus. Savukārt 7% atzīmē, ka šis regulējums ir ietekmējis viņu produktu lietošanas paradumus, bet 7% ir grūti sniegt vērtējumu par ietekmi.
Kaktiņš norāda, ka gada laikā izmaiņas nav bijušas būtiskas, tomēr kopš ierobežojumu ieviešanas vērojama tendence, ka daļa iedzīvotāju atgriežas pie tradicionālo cigarešu lietošanas, kā arī palielinās alternatīvo tabakas un nikotīna produktu iegāde nelegālajā tirgū.
SKDS pētījumā par sabiedrības attieksmi pret dažādu tabakas un nikotīna produktu lietošanu piedalījās 2005 respondenti vecumā no 20 līdz 75 gadiem.
Savukārt Eiropas Politikas inovāciju padomes (EPIC) direktors Antonijs Nestors norādīja, ka SKDS dati ir līdzvērtīgi kopējai situācijai Eiropā. Smēķēšana pēdējo gadu laikā Eiropā nav būtiski mainījusies, neskatoties uz dažādu ierobežojumu ieviešanu, un vērojama tendence, ka cilvēki nikotīna un tabakas produktus aizvien vairāk iegādājas nelegālajā tirgū.
EPIC dati liecina, ka nelikumīgi iegādāto cigarešu patēriņš Latvijā 2024. gadā sasniedza 18% no kopējā cigarešu patēriņa, bet nelegālo e-cigarešu patēriņš veidoja 63%. Kopumā nelegālo cigarešu radītie zaudējumi veido 71 miljonu eiro.
