«Laikā, kad bezdarbs joprojām ir augsts, darba meklētāji nereti piekrīt visiem darba devēju nosacījumiem, lai tik viņi varētu strādāt algotu darbu. Un darba devēji šo situāciju izmanto un piedāvā slēgt līgumus, kas neatbilst likumdošanas nosacījumiem,» stāsta Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Renārs Lūsis.
Parādās tendence, ka darba devēji arvien biežāk slēpj darba attiecības ar nodarbinātajiem aiz uzņēmuma līguma.
VDI novērojusi, ka pēdējā laikā var konstatēt šādas situācijas – tā vietā, lai ar jauno darbinieku noslēgtu darba līgumu, darba devēji piedāvā slēgt uzņēmuma līgumu.
Darba devējam izdevīgi
«Arvien biežāk saņemam iesniegumus no nodarbinātajiem, ka darba devējs darba attiecības vēlas nodibināt, noslēdzot uzņēmuma līgumu, tāpat arī inspekcija savos apsekojumos konstatē, ka ar personām tiek slēgts uzņēmuma, ne darba līgums par darba sniegšanu. Arī paši uzņēmēji nekautrējas vērsties pie mums, lai uzzinātu, kādā formātā ar darbiniekiem būtu slēdzams uzņēmuma līgums, vai šāds līgums ir tiesisks, lai varētu nodarbināt cilvēkus,» stāsta R. Lūsis. Viņš turpina: «Protams, tas no darba devēju puses ir materiāli izdevīgi, jo par strādājošo nav jāmaksā sociālais nodoklis. Ja darbinieks saslimst, tās ir tikai un vienīgi viņa rūpes, jo darba devējam nav jāmaksā slimības nauda, tāpat arī nav jāmaksā atvaļinājuma nauda.» Principā līgums pēc būtības paredz, ka abas puses ir uzņēmēji, «taču, paanalizējot līgumu pēc satura, pazīmes liecina, ka tas ir darba līgums: tajā ir definētas darba devēja un darbinieka attiecības – pakļautība, darba apstākļi, algas izmaksa. Turklāt to visu regulē darba devējs. Tas nav pēc būtības uzņēmuma līgums, ja darbinieks ir atkarīgs no darba devēja, jāievēro viņa nosacījumi».
Svarīgs saturs, ne nosaukums
VDI Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza papildina, ka ļoti bieži uzņēmuma līguma darba uzdevumos noteiktajiem pienākumiem ir darba līguma pazīmes (nav noteikts darba apjoms, pienākumi vērsti uz procesu, nevis konkrēti noteiktu rezultātu, piemēram, «veikt būvniecības darbus», «veikt metinātāja darbus».
V. Virza darbiniekiem iesaka pievērst uzmanību nevis līguma nosaukumam, bet līguma saturam. «Lī-gums tiek nosaukts par uzņēmuma līgumu, kaut gan patiesībā tas ir darba līgums, bet strādājošajam var šķist, ka tas ir kas labāks par darba līgumu un viņš nav tikai vienkāršs padotais, lai gan īstenībā tas tā nav. Atšķirībā no uzņēmēja darbinieks ir uzskatīts par neaizsargātāku līguma pusi nekā darba devējs. Pušu savstarpējās attiecībās darbojas tā sauktais virskundzības princips – viena persona pakļauta otrai. Līdz ar to svarīgi ir pievērst uzmanību darba līguma un uzņēmuma līguma pazīmēm, kā arī faktiskajām attiecībām.»
Darba un uzņēmuma līguma atšķirības
VDI Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults norāda, ka Civillikuma 2212. pants noteic, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu. «Uzņēmuma līgumā darba rezultāts noteikts konkrēti (piemēram, izstrādāt mācību materiālu). Tāpat uzņēmuma līguma priekšmets nevar būt vispārīga darba veikšana, līguma izpildes rezultātu nodod ar pieņemšanas–nodošanas aktu. Un šāda līguma izpildi fiziska persona veic, izmantojot savus resursus (telpas, iekārtas), patstāvīgi veic pakalpojumu ārpus darba tiesiskajām attiecībām,» skai-dro V. Virza.
Bet darba līgumā darba rezultāts noteikts vispārīgi (piemēram, veikt projekta vadītāja pienākumus), darbiniekam ir pienākums ievērot darba devēja norādījumus attiecībā uz darba laiku un darba kārtību; viņš, veicot darba pienākumus, izmanto darba devēja resursus – telpas, iekārtas, darbarīkus; kā arī darba devējs darbiniekam apmaksā atvaļinājumus, slimības lapu.
Par to, ka aiz uzņēmuma līgumiem slēptas darba attiecības, ir bijusi arī tiesu prakse, kur tiesa secināja, ka faktiski pastāvējušas darba tiesiskās attiecības un darbinieki nodarbināti bez rakstveidā noslēgta darba līguma. «Ja attiecības starp līgumslēdzējpusēm atbilst darba tiesiskajām attiecībām, tad šādu attiecību noformēšana, neizmantojot darba līgumu, ir prettiesiska,» uzsver V. Virza.
***
STATISTIKA
2010. gads (janvāris–maijs; 2011. gads (janvāris–-maijs)
Apsekojumu skaits 1456 1370
Atklāto nereģistrēti nodarbināto skaits 637 1011
Piemēroto administratīvo sodu skaits 181 289
Piemēroto administratīvo sodu summa (Ls) 132 000 249 275
Avots: VDI