Jakovina un advokātu lietā tiesa nepiekrīt aizstāvības versijai, ka ārsta izraksts neesot dokuments
Saeimas deputāts un ģimenes ārsts Juris Jakovins (ZZS), kā arī divi Valmierā strādājoši advokāti – Edgars Atlācis un Agnese Kauce – šonedēļ pirmās instances tiesā tika atzīti par vainīgiem lietā, kura saistīta ar ārsta izraksta izsniegšanu atbrīvojumam no dalības civillietas izskatīšanā.
Saskaņā ar apsūdzību, Atlācis uzkūdījis Jakovinu šādu dokumentu viltot, ārsts to arī izdarījis, bet Kauce to izmantoja, proti, iesniedza tiesai. Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” skaidro Rīgas rajona tiesas tiesnese Baiba Ābele, notiesājošu spriedumu viņa taisīja, jo nepiekrita aizstāvības argumentiem, piemēram, ka šāds izraksts neesot uzskatāms par dokumentu.
Par apsūdzības būtību Jura Jakovina lietā Latvijas Televīzija stāstīja jau iepriekš. Īsumā: 2023. gada novembrī advokāts Edgars Atlācis aizsūtīja Jakovinam savas palīdzes, šobrīd jau advokātes, Agneses Kauces personas kodu. Nākamajā rītā viņš Jakovinam zvanīja un skaidroja, ka cilvēkam, kura persona kodu nosūtījis, “baigi vajag uz rītdienu atbrīvojumu no tiesas sēdes”. Ārsts vien novaicāja, “kurš pēc tā papīra atskries pakaļ”, uz ko advokāts atbildēja: “Pati vājiniece”.
Savukārt Kauce “WhatsApp” sarakstē ar kādu personu stāstījusi, ka, ja nedabūs jaunos pierādījumus, ko iesniegt tiesai, “nāksies kļūt radošai”. Vēlāk viņa sarakstē atsūtīja no sava ģimenes ārsta Jakovina saņemtā izraksta foto ar komentāru “plāns B”, sakot, ka nācās kļūt “saslimušai” - šo vārdu liekot pēdiņās - lai varētu iegūt laiku. Fiksēta arī saruna, kurā Kauce prasa Atlācim, vai viņai dakterim kaut kas jāved, uz ko priekšnieks atbild, ka vēlāk to izdarīs pats.
Prokuratūras ieskatā, visas šīs darbības bija saistītas ar Krimināllikumā paredzēto nodarījumu - dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, viltošanu un tā izmantošanu. “Juris Jakovins, viltojot izrakstu un viltoto izrakstu izsniedzot Agnesei Kaucei, atklāti demonstrēja vienaldzību pret savu profesionālās darbības brīvību, pret ārsta profesijas pienākumiem un atbildību. Turklāt vienlaikus zinot, ka izrakstu vilto un viltoto izrakstu izsniedz tā iesniegšanai tiesā, Juris Jakovins ar savu prettiesisko rīcību apzināti izrādīja necieņu tiesu varai, graujot tiesas normālu dabu taisnīgu un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanā,” tiesu debatēs valsts apsūdzības viedokli pauda prokurore Rita Grigāne.
Jakovins, kurš kopš pirmajām publiskajām ziņām par lietu to sauca par pārpratumu, pēc sprieduma pasludināšanas izskatījās pārsteigts un aizsteidzās, nesniedzot “de facto” komentārus. Savā pēdējā vārdā deputāts vainu neatzina, bet stāstīja, cik ļoti saspringts darbs ir viņa lielajā ģimenes ārsta praksē: “Līdz šim man to izdevies daudz maz normāli menedžēt, bet, protams, gadās kļūdas, ko jūs zināt arī pēc manas vēstures. Tas ir, bieži ar dokumentiem nepilnības un pāris reizes ir bijušas arī ārstniecības kļūdas. Taču nekad es neesmu centies darboties pret pašreiz pastāvošo medicīnas ētiku, deontoloģiju, kā arī Latvijā esošajiem medicīnas sistēmas regulējumu, likumiem, normatīvajiem aktiem un Ministru kabineta dažādiem citiem noteikumiem.”
Jakovina aizstāve Ilze Vilka “de facto” apstiprināja, ka plāno prasīt pilno spriedumu un to pārsūdzēt: “Aizstāvība jau skaidrs, ka uzskata, ka nav pamata šādai apsūdzībai. Visticamāk tas ir tāds krimināltiesību teorētisks jautājums pat lielā mērā. Skatīsimies, kādi ir argumenti, un visticamāk, ka pārsūdzēsim, jā.”
Viens no galvenajiem aizstāvības izvirzītajiem argumentiem bija tas, ka šāds izraksts no pacienta medicīniskās kartes, ko Kauce saņēma no Jakovina, nemaz neesot uzskatāms par dokumentu. Tiesnese Baiba Ābele, komentējot spriedumu, “de facto” skaidro, ka šādam viedoklim viņa nepiekrita: “Manā izpratnē, vērtējot visu šo dokumentu būtību, šis dokuments atbrīvo personu no pienākuma ierasties tiesā un piešķir personai tiesības lūgt šo neierašanos atzīt par attaisnojošu. Un, protams, vai tas ir attaisnojoši vai nav attaisnojoši, tas ir tiesas - konkrētas tiesas, kas skata to lietu, kurā šis dokuments ir iesniegts - vērtēšanas jautājums. Bet pats dokuments kā tāds rada šādas tiesības un atbrīvo no pienākuma ierasties tiesā, ja reiz tur ir uzlikts mājas režīms. (..) Man tāds arī retorisks jautājums: ja tas nav dokuments, tad, ja mēs paskatāmies no pretējā, sanāk, ka tur var ierakstīt pilnīgi jebko un tas vispār ir neticams papīra gabals? Tad kāda tad pievienotā vērtība šādam dokumentam?”
Savukārt Valmierā labi zināmais advokāts Atlācis savu pēdējo vārdu izmantoja, lai paustu aizdomas, ka tiesībsargājošās iestādes viņu esot noklausījušās ilgstoši, pat pusotra gada garumā, ar mērķi ietekmēt viņa klientu darbību. Kā motīvus viņš piesauca gan to, ka ir pieredzējis atkritumu apsaimniekošanas regulējuma speciālists, gan to, ka veicis Valmieras mēra Jāņa Baika aizstāvību lietā par iespējamām nelikumībām ar Eiropas Savienības fondiem, pieminot arī KNAB veikto politiķa aizturēšanu 2023. gada septembrī.
“Dienā, kad manu klientu aizturēja un pratināja, atrados ārpus Latvijas Republikas, un pirmajās procesuālajās darbībās mani aizstāja kolēģe Kauce. Nākošajā dienā, kad kopā ar Jāņa Baika sievu devos viņam pakaļ uz izolatoru, tieši automašīnā notika šī pirmā saruna ar klientu par notikušā apstākļiem un turpmāko aizstāvības taktiku. Kā izrādās, tad šī saruna būtībā “online” režīmā nonāca pie tās pašas iestādes, kas izmeklēja konkrēto kriminālprocesu,” tiesas zālē apgalvoja Atlācis.
Izvērstāk šīs savas aizdomas viņš izskaidrot “de facto” nepiekrita, norādot, ka komentārus sniegs viņa aizstāvis Armands Rasa. “Laika nogrieznis, kādā mans klients tika noklausīts, ir pilnīgi skaidrs, ka ne šis jautājums, par ko ir spriedums, bija mērķis, kāpēc šīs darbības tika veiktas,” klāsta Rasa, tomēr uz “de facto” jautājumu, kāpēc tad Atlācis bija KNAB “izstrādē”, norāda: “Nav ne mazākās nojausmas, godīgi sakot. Labi, nav jau arī tā, ka es būtu Edgara Atlāča ikdienas kolēģis un zinātu katru soli, ko viņš sper ikdienas dzīvē.”
KNAB uz “de facto” lūgumu komentēt Atlāča pārmetumus norādīja, ka kriminālprocesā pirmstiesas uzraudzību veica prokuratūra un visas izmeklēšanas darbības veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Savukārt tiesa nekādus lūgumus pārbaudīt noklausīšanās likumību no Atlāča nebija saņēmusi, norāda tiesnese Ābele: “Nekādi aizstāvības lūgumi šajā ziņā nebija. Pirmo reizi tas izskanēja pēdējā vārdā. Un arī iepazīstoties ar lietas materiāliem, man neradās nekādas šaubas par to, ka ir kaut kādi iespējami pirmstiesas procesā pārkāpumi bijuši. Jo lietā esošā uzziņa - saskaņā ar likumu, tādai ir jābūt - šī uzziņa, tajā ietvertā informācija neradīja nekādas šaubas, ka viss ir noticis likumīgi un korekti. Un nekādi tādi lieli termiņi, kā pēdējā vārdā norādīja, man liekas, ka pusotru gadu pieminēja, tādi tur neparādās.”
Tā kā apsūdzētie plāno spriedumu pārsūdzēt, tad, visticamāk, vēl vismaz dažus mēnešus spriedums spēkā nestāsies. Ja galu galā tas paliks notiesājošs, Jakovins zaudēs Saeimas deputāta mandātu. Šobrīd Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas attiecības ar kolēģi šis viņa spriedums nekā neietekmē, saka frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis: “Viena lieta ir, kā lietas tiek interpretētas juridiski un otra lieta, kas ir cilvēciskais faktors. No personīgās pieredzes arī ārpus deputāta darba Jakovina kungs savas profesionālās spējas nav liedzis arī kolēģiem šeit un konsultējis un palīdzējis. Un es domāju, ka viņš kā ārsts dara visu pareizi un pēc labākās sirdsapziņas. Par juridiskajām niansēm, to tad tālāk lai tiesa vērtē.”
Advokāti Atlācis un Kauce šobrīd tiesājas ar Zvērinātu advokātu padomi par tās lēmumu atstādināt viņus no advokātu pienākumu pildīšanas. Ja notiesājošais
spriedums stāsies spēkā, tad viņi zaudēs tiesības strādāt advokatūrā. “de facto” norāda, ka tas viņiem varētu būt daudz nopietnāks trieciens nekā tiesas piemērotie naudassodi dažu tūkstošu eiro apmērā.