Vidzemes reģiona koklētāju ansambļu vadītāji neapmierināti ar augsto latiņu dalībai Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos [papildināts]

Vidzemes reģiona koklētāju ansambļu vadītāji ir neapmierināti ar augsto latiņu, lai varētu piedalīties šovasar gaidāmajos XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Vēstulē izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei (JV) tiek pausts, ka koklētāji no septembra apguvuši svētku repertuāru, piedalījušies reģiona kopkoncertā un "veiksmīgi nospēlējuši" skatēs, taču "nav atzīti par gana labiem", lai piedalītos svētkos.

Dalībai svētkos kvalificējas ansambļi, kuri skatē ieguvuši vismaz 35 punktus - aptuveni puse no visiem Vidzemes ansambļiem. Vēstulē ansambļu vadītāji apgalvo, ka par to uzzinājuši tikai šīs nedēļas sākumā.

"Vai mēs, šo ansambļu pedagogi, esam pēkšņi kļuvuši neprofesionāli? Mums aiz muguras ir gana liela pieredze, kur vēl nevienos dziesmu svētkos mūsu sagatavotajiem ansambļiem nav ticis liegts piedalīties," teikts vēstulē.

Ansambļu vadītāji svētku repertuāra apguvi vērtē kā "labu, ļoti labu vai teicamu". Lai gan kādam gadījusies kāda kļūda nošu lasījumā vai "piekliboja ritms", visi "aiz borta atstātie ansambļi" esot bijuši sagatavojušies skatei.

Ansambļu vadītāji norāda, ka svētku repertuārs bijis salīdzinoši sarežģīts un ne visos gadījumos atbilstošs mazāko klašu skolēnu spēju līmenim. Īpaši tas attiecoties uz D pakāpes jeb visvieglākās grūtības grupas skaņdarbiem, kur neesot bijis piemērotu darbu 1.-3. klašu skolēniem.

"Relatīvi vērtējama arī pati repertuāra sarežģītības pakāpe," uzskata vēstules autori, norādot, ka mazajās mūzikas skolās nav iespēju izvēlēties - katrs bērns tiek iesaistīts ansambļa darbā, arī tie, kuriem ir uzvedības vai mācīšanās grūtības.

Kā piemērs minēts Mazsalacas mūzikas skolas ansamblis, kurā muzicē tikai četri audzēkņi, tostarp arī pirmās klases skolēns. Zēns īsā auguma dēļ pie kokles stāv kājās, lai spēle būtu ergonomiska un varētu ieskandināt zemās basa stīgas.

Vēstulē izteikta neizpratne par skates žūrijas vērtējumu, kas norādījusi uz nepietiekamu muzikalitāti un atdevi. "Bet tie ir 1.-3. klašu bērni, kuri apguvuši repertuāru, kas viņiem patiesībā bijis par grūtu," uzsver pedagogi.

Vēstulē ansambļu vadītāji arī norāda uz neskaidrībām ar virsdiriģentu prasībām par aplikatūru, dinamiku un tempiem, kas skates vērtējumos minētas kā neizpildītas. Pedagogi norāda, ka ne visiem ir iespēja piedalīties visos kopmēģinājumos, īpaši, ja viņu pārziņā ir vairāki ansambļi.

"No mums prasa, lai īstenojam to, kas nemaz nav bijis ierakstīts nošu materiālā, bet ko kādā brīdī ir, vai varbūt pat tieši mūsu reģiona mēģinājumā nav pateicis virsdiriģents," norāda vēstules autori. Viņi aicina šādas prasības turpmāk noformēt arī rakstiski, lai visi pedagogi tās varētu vienlīdz saprast un īstenot.

Skolotāji aicina rast iespēju ansambļiem piedalīties svētkos, tai skaitā koklētāju koncertā "Dzīslojums", atkārtoti uzsverot, ka audzēkņi ir apguvuši repertuāru.

Vēstulē tiek pausts, ka kokles skolotāju darbs reģionos ir ne tikai profesionāls pienākums, bet arī sirdsdarbs, kurā jāiegulda daudz vairāk, nekā paredz amata pienākumi. Audzēkņu skaits mūzikas skolās sarūk, tomēr skolotāji turpina strādāt ar jauniem koklētājiem, uzturot ansambļu tradīciju un motivējot bērnus.

Dziesmu svētku gadā slodze esot īpaši liela - tiek rīkotas nometnes, strādāts brīvdienās un ārpus darba laika, lai apgūtu repertuāru. Pedagogi to dara, nesaņemot papildu atbalstu, nereti pat atsakoties no slimības lapas, lai neapstātos darbs ar audzēkņiem, teikts vēstulē.

"Mēs visu to darām, jo audzēkņiem mirdz acis par iespēju piedalīties Dziesmu svētkos, mēs visu to darām, lai uzturētu dzīvu un skaistu koklēšanas tradīciju," norāda pedagogi, kuru ieskatā, šobrīd viņu centieni "tiek aplauzti, sabradāti un noniecināti".

Vēstuli parakstījuši koklētāju ansambļu vadītāji no Valmieras Mūzikas skolas, Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolas, Madonas un Aizkraukles mūzikas skolām, Alūksnes un Gulbenes mūzikas skolām, Limbažu kultūras nama, Limbažu Mūzikas skolas, Zvejniekciema kultūras centra un J. Cimzes Valkas Mūzikas skolas.

Valsts izglītības attīstības aģentūras Sadarbības projektu departamenta direktore Agra Bērziņa ierobežoto dalībnieku skaitu skaidro ar kokļu mūzikas koncerta norises vietas - Dailes teātra - ietilpību. Lai nodrošinātu koncerta dalībnieku drošību un labbūtību, uz svētkiem nolemts virzīt 58 koklētāju ansambļu 370 dalībniekus.

Koklētāju ansambļiem, kuri nepiedalīsies kokļu mūzikas koncertā, rīkotāji piedāvājuši svētku laikā uzstāties koklētāju ansambļu koncertā Vērmanes dārzā.

Uzreiz pēc Lieldienām uz sarunu tiks uzaicināti koklētāju ansambļu vadītāji, lai vēlreiz izrunātu bērnu iespējas dalībai svētkos, sola Bērziņa.