Tikai pašreizējās situācijas atrisinājums, sabiedrības rīcība noteiks, vai Valsts prezidenta Valda Zatlera neuzticības izteikšana Saeimai būs robežšķirtne notiekošajos procesos Latvijā, vai paliks vien kā vēsturisks notikums.
Šādu pārliecību Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien pauda bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Maizītis atzina, ka, balstoties savā ģenerālprokurora pieredzē, pilnībā piekrīt Zatlera teiktajam par problēmām ar tiesiskumu valstī, lai gan viņam grūti pateikt, kādēļ prezidents šādu soli izlēmis spert tieši patlaban.
Par problēmām ar tiesiskumu, viņaprāt, liecina arī tas, cik neargumentēti patlaban tiek likti šķēršļi izmeklētājiem.
"Tā ir noteikti robežšķirtne, lai katrs sabiedrības indivīds sāktu domāt, kas viņu pārstāv, kādi ir pieprasījumi... Ja viss turpināsies pa vecam, tad tā nebūs robežšķirtne, tad tas būs tāds vēsturisks notikums," uzsvēra Maizītis.
Viņaprāt, kaut kas patiešām var mainīsies gan tikai tādā gadījumā, ja šie cilvēki, kuriem ir pārmērīgi liela ietekme uz demokrātiju, lai arī nekur nepazudīs, bet paliks mazākumā.
Arī psihoterapeits Viesturs Rudzītis norādīja, ka šis ir jautājums par to, vai Latvija ies tālāk pilsoniskas sabiedrības virzienā.
"Jautājums ir - vai mēs iesim tālāk tādas pilsoniskas sabiedrības virzienā, ko mēs atceramies no Nīderlandes vai Anglijas revolūcijas, kas atzīmēja to momentu, kad pilsoņi kļuva ietekmīgāki par feodāliem ierēdņiem.., vai arī būs piektais gads - mēs kritīsim atpakaļ sociālisma virzienā," norādīja Rudzītis.
"Oligarhs nav oligarhs, viņš ir feodālis," viņš piebilda, norādot, ka atšķirība starp šiem diviem terminiem ir būtiska: feodālis rada zem sevis subordinētu piramīdu, turklāt feodālismā korupcija ir kaut kas pilnīgi normāls - vasaļa maksājums senioram.
"Būtībā tā ir viena hroniska slimība, kas pašlaik tiek aktualizēta. Jautājums ir tāds - vai mēs varam dzīvot tālāk, neatrisinot šo jautājumu," minēja Rudzītis, norādot, ka alternatīva ir šo problēmu atkal nolikt malā, par svarīgāku jautājumu atkal uzskatot, piemēram, budžetu.
Arī politoloģe Vita Matīsa piekrita, ka šis ir būtisks un nebijis moments Latvijas politikā, jo pirmo reizi par tiesiskuma problēmām runāts tik augstā līmenī un tik atklāti.
"Pirmo reizi mēs dzirdējām no valsts visaugstākās politiskās tribīnes kaut kādu patiesu valodu. Mēs esam dzirdējuši par Damokla zobeniem, bet tik ļoti skaidri un gaiši nosauktas lietas īstajos vārdos - manā uztverē tas ir kaut kas, kas notiek pirmo reizi," norādīja politoloģe.
Turklāt šī skaidrā valoda nākusi no Zatlera, kuram tik skarbi izteikumi nav raksturīgi.
Matīsa gan arī atzina - lai pilnīgi noņemtu šaubu ēnu par ieinteresētību kādā savā izdevīgumā, Zatleram līdz ar sestdienas paziņojumu bija jānoņem sava kandidatūra uz prezidenta krēslu.
"Es nesaku, ka viņš nav adekvāts kandidāts. Es vienkārši saku, ka tajā konkrētajā situācijā, kāda bija sestdienas vakarā.., lai vēl vairāk vairotu uzticību, absolūti nesavtīgs žests būtu atņemt savu kandidatūru," norādīja politoloģe.
Tāpat viņa uzsvēra, ka beidzot "ir laiks pielikt punktu, ja mēs runājam par šo mītu, ka labs tautsaimnieks būs automātiski labs politiķis", jo starp šiem diviem posteņiem ir būtiskas atšķirības. Bankas direktors vai lielas kompānijas menedžerim atbildības saite ir augšupejoša un viņam ir jāizpilda tikai viena interese - pelnīt sev un savējiem, saviem akcionāriem.
"Tad, kad jūs esat politiķis, jums šī atbildības saite ir lejupejoša, jūs esat atbildīgi saviem vēlētājiem - jūsu darba devējiem, jūsu padomei. Un jūsu akcionāriem - jums viņu ir 2,3 miljoni - ir ļoti daudzas un dažādas intereses.., pilnīgi citas [intereses], un jums ir jābūt spējai vispirms domāt par kopainu, abstrahēties no sava labuma," uzsvēra Matīsa.