Lietuvas Ārlietu ministrija (ĀM) pirmdien atsaukusi uz konsultācijām šīs valsts vēstnieku Latvijā Antanu Vaļoni, kura izteikumi par Latvijas prezidenta Valda Zatlera lēmumu ierosināt Saeimas atlaišanu izraisījuši diplomātisku skandālu.
Par to aģentūru BNS informēja Lietuvas ĀM.
Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis pirmdien vēstniekam Vaļonim norādījis, ka diplomātiem ir tiesības komentēt tos vai citus jautājumus, taču viņu pienākums ir to darīt korekti un ar cieņu pret valsts suverenitāti un tās politiķiem. Pēc Lietuvas portāla "Delfi" ziņotā, Vaļonis teicis: "Te ir kaut kāds apvērsuma gars... Viss pēc konstitūcijas, taču rīcības iemesli ož ne pārāk patīkami."
Lietuvas ĀM ģenerālinspektorāts veiks izmeklēšanu atbilstoši pastāvošajām procedūrām, pavēstīja Lietuvas ĀM.
Jau ziņots, ka Latvijas Ārlietu ĀM un Rīgas pils pirmdien uzaicinājusi Vaļoni izskaidrot savus izteikumus medijos par Zatlera lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, aģentūrai BNS apstiprināja ministrijā.
Vēstnieks pēcpusdienā izplatīja paziņojumu, kurā "no sirds atvainojas". Šie vārdi viņam esot ielikti mutē.
Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa aģentūrai BNS pastāstīja, ka pirmdien Rīgas pilī Valsts prezidenta kanceleja tikusies ar ārvalstu vēstniekiem, lai izskaidrotu Zatlera lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu. Pēc šīs tikšanās prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs divpusēji ticies ar Lietuvas vēstnieku un uzklausījis diplomāta paskaidrojumus un atvainošanos par pārkāpumu.
Ar Vaļoni pirmdien tikās Latvijas ĀM politiskais direktors Andris Razāns un runāja par Lietuvas portālā "Delfi" publicētajiem izteikumiem. Pēc ministrijas pārstāvja Sīļa teiktā, vēstnieks norādījis, ka viņa teiktais ir interpretēts un publicētais nav viņa viedoklis. "Lietuvas vēstnieks pauda apņemšanos vistuvākajā laikā izskaidrot šo gadījumu," minēja Sīlis.
Pirmdienas pēcpusdienā Lietuvas vēstniecība izplatīja paziņojumu. Tajā uzsvērts, ka Lietuvas vēstniecība ar lielu uzmanību seko pēdējo dienu notikumiem Latvijā un informē Lietuvas iedzīvotājus par šeit valdošo noskaņojumu.
"Man ir žēl, ka intervijā ar portāla "Delfi" žurnālistu, īpaši krievu valodas tulkojumā, ir ieviesušās kļūdas un manās lūpās tika ielikti vārdi, kurus es neesmu teicis. No sirds atvainojos par šo nepatīkamo pārpratumu," pavēstījis Vaļonis.
Tomēr Lietuvas telekanāls LNK vēsta, ka intervijas ieraksts diktofonā liecina, ka Lietuvas portāla "Delfi" publicētais atbilst Vaļoņa teiktajam.
Vaļonis sniedzis interviju portāla "Delfi" redakcijai Lietuvā.
Portāls "Delfi.lt" vēsta, ka Lietuvas vēstnieks Latvijā Vaļonis lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu vērtē kā politisko atriebību. Pēc vēstnieka paustā, Zatlers ar savu lēmumu nepārkāpj likumu, bet "kara pieteikšana parlamentam" gan nav nekas labs.
Vaļonis intervijā paziņojis, ka 23.jūlijā gaidāmajā referendumā un ārkārtas vēlēšanās, kuras, pēc Vaļoņa domām, tagad ir neizbēgamas, "jo, tāpat kā visur, arī Latvijā parlaments ir nepopulāra institūcija", aktīvi būs krievvalodīgie balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji.
Lietuvas vēstnieks skaidri neatbildēja uz jautājumu, vai Zatlera lēmums palīdzēs Latvijas politikā nostiprināties promaskaviskiem spēkiem, vien teicis, ka tas ir iespējams, atgādinot, ka Rīgā vien vairāk nekā puse iedzīvotāju nav etniskie latvieši. Viņš arī paudis iespēju, ka ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu saņems nevis valdošās partijas, bet gan opozīcijā esošās.
Lietuvas diplomāts norādījis, ka Latvijā ir dažāda attieksme pret Zatlera lēmumu, jo "vieni lamā Zatleru, citi ‒ Saeimu, bet trešie saka, ka visi slikti".
Viņš sacījis, ka vienīgais skaidrojums Zatlera rīcībai, kā to uzskatot arī daudzi Latvijas politiskās elites pārstāvji, ir politiskā atriebība.
"Tas ir unikāls gadījums. Taču politikā viss var notikt pirmo reizi. Tas kļūs par precedentu Baltijas valstīs. Prezidents šādi rīkojas dažas dienas pirms vēlēšanām. Te ir kaut kāds apvērsuma gars... Viss pēc konstitūcijas, taču rīcības iemesli ož ne pārāk patīkami," par Vaļoņa teikto vēsta "Delfi.lt".
Vaļonis ir Lietuvas vēstnieks Latvijā kopš 2008.gada novembra. No 2000. līdz 2006.gadam viņš bija Lietuvas ārlietu ministrs, bet no 2006. līdz 2008.gadam - Seima Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Iepriekš diplomāta karjeras laikā Vaļonis bija vēstnieks Polijā, Bulgārijā un Rumānijā.