SVF valde apstiprina Nodomu vēstuli ar Latviju

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde trešdien apstiprinājusi Latvijas Nodomu vēstuli un ceturtās pārskata misijas noslēguma dokumentus, aģentūru BNS informēja Finanšu ministrijā (FM).

Latvijas valdības Nodomu vēstule ietver turpmākos pasākumus ekonomikas stabilizēšanai un izaugsmes atjaunošanai. Nodomu vēstule apstiprināta starptautiskā aizdevuma programmas Latvijai ietvaros.

Aizdevuma programma noslēgsies šā gada beigās, taču jau iepriekšējās starptautisko aizdevēju pārskata misijas laikā tika panākta vienošanās, ka Latvija neizņems atlikušās aizdevuma daļas no Eiropas Komisijas un SVF, un 2011. gadā ir paredzēts saņemt tikai Pasaules Bankas (PB) pēdējo aizdevuma daļu sociālajam sektoram 100 miljonu eiro jeb 70 miljonu latu apmērā. Par aizdevumu Latvijai PB valdē tiek lemts ceturtdien, atgādināja ministrijā.

Latvijas Nodomu vēstulē SVF vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gadā paredzēts mazāks par 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tiecoties uz 2,5%, lai nodrošinātu drošu Māstrihtas deficīta kritērija izpildi. Plānots, ka 2013. gadā deficīts nepārsniegs 1,9% no IKP, bet 2014. gadā - 1,1% no IKP.

Tāpat Nodomu vēstulē Latvijas valdība apņēmusies ievērot stingru fiskālo politiku - plānots fiskālās disciplīnas likumprojektu un grozījumus Satversmē iesniegt Saeimā līdz šā gada novembra beigām, kā arī ikgadējā budžeta likumprojektu 2012. gadam papildināt ar nesaistošu vidēja termiņa budžeta likumprojektu.

Nodomu vēstulē pastāv skaidra saikne starp iesaldēto aizdevuma rezervi banku sektora atbalstam un progresu finanšu sistēmas stabilizācijā. Līdz ar būtiskāko lēmumu pieņemšanu "Parex bankas" restrukturizācijas plāna izpildē "Citadeles bankas" pārdošanas stratēģijas pieņemšanā un realizācijā un "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" pārveides plāna pieņemšanā un izpildē paredzēta arī iesaldēto līdzekļu atbrīvošana un iespēja Latvijai tos izmantot tāpat kā pārējos aizdevuma līdzekļus, informēja FM.

Pēc Nodomu vēstules pēdējās tehniskās saskaņošanas tā tiks publiskota un tāpat kā iepriekšējās Latvijas valdības nodomu vēstules SVF publicēta Finanšu ministrijas mājaslapā.

Pēc SVF valdes sēdes SVF izpilddirektora vietnieks Naojuki Sinohara paziņoja, ka "stingra ekonomiskās programmas īstenošana ir veicinājusi Latvijas ekonomisko atlabšanu un padarījusi sasniedzamus Māstrihtas kritērijus eiro ieviešanai."

"Eiro ieviešana iezīmēs veiksmīgu iziešanu no Latvijas sarežģītās un ambiciozās programmas, taču arī prasīs izpildīt kritērijus pārliecinoši un ilgtspējīgi. Līdzšinēja būtiskā fiskālā konsolidācija un lēmums censties sasniegt 2012.gada deficītu 2,5% no IKP apliecina valdības apņēmību. Būs svarīgi turpināt stingru budžeta īstenošanu 2011.gadā, turpinot strādāt pie augstas kvalitātes un ilgtspējīgiem fiskāliem pasākumiem budžeta cikla agrīnajā posmā," sacīja Sinohara.

Viņš norādīja, ka "inflācija kāpj, jo pasaulē ir augstākas pārtikas un enerģijas cenas, kā arī nodokļu palielināšanas dēļ. Valdībai 2012.gada budžetā būtu jākoncentrējas uz izdevumu samazināšanu, nevis nodokļu celšanu un uz efektivitātes palielināšanu produktu tirgos un valsts uzņēmumos, lai palīdzētu saglabāt inflāciju kontrolējamu".

""Hipotēku un zemes bankas" restrukturizācijas plāna attīstība pēc vairākkārtējas atlikšanas liecina par svarīgu soli finanšu sistēmas nostiprināšanā, un tagad tas ir savlaicīgi jāīsteno. Līdzīgi arī "Parex bankas" un "Citadele bankas" restrukturizācijas un pārdošanas stratēģijām ir jāpalīdz atgūt pēc iespējas lielāka valsts palīdzības daļa un jāsamazina valsts iesaistīšanās banku sektorā. Lai veicinātu turpmāku kreditēšanu, būs svarīgi aizsargāt nodrošinātu kredītu izsniedzēju tiesības un turpināt veicināt tirgū balstītu parādu restrukturizāciju," piebilda Sinohara.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valdība aprīļa vidū atbalstīja Saprašanās memorandu un Nodomu vēstuli ar SVF un Eiropas Komisiju.

Starptautisko aizdevēju ceturtā pārskata misija beidzās 15.aprīlī.

Latvija 2008.gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem apmēram 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, bet apmēram 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, kā arī 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts "Parex bankai".

Svarīgākais