Latvijā trūkst velobraukšanas kultūras
Līdz ar riteņbraukšanas popularitātes palielināšanos Latvijā atklājušās vairākas problēmas, kas līdz šim nebija aktuālas, – velosipēdistu un gājēju traumas, sadursmes, riteņbraucēju nesaprašanās uz ceļa ar autovadītājiem un gājējiem.
«Pēdējā gada statistika liecina, ka 7,5% no visiem satiksmes negadījumiem ir iesaistīti velosipēdisti, kas ir otra lielākā riska grupa no visiem mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Turklāt pērn par ceturto daļu ir pieaudzis velosipēdistu skaits, kas ir guvuši ievainojumus ceļu satiksmes negadījumos,» informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktors Andris Lukstiņš.
Trūkst velokultūras
Pēdējos gados divkāršojies negadījumu skaits, kuros sadursmē ar velosipēdu cietuši gājēji. Dažādu riteņbraukšanas nozaru pārstāvji norāda – Latvijā trūkst velokultūras. «No kurienes mums būs elementāra riteņbraukšanas kultūra, ja to nemaz nemāca?» retoriski vaicā viens no Latvijā pazīstamākajiem velotransporta un velotūrisma speciālistiem Oļegs Stoļarovs. Viņš stāsta, ka Vācijā, Polijā un Nīderlandē skolās ieviesta obligātā velobraukšanas mācība. «Šo kursu māca paralēli matemātikai, svešvalodai vai kādam citam priekšmetam. Pēc tam skolēni nokārto eksāmenu, iegūst velosipēda vadītāja apliecību un viņiem ir plašas zināšanas par satiksmes drošību, divriteņa uzbūvi un to, kā pareizi rīkoties konkrētā situācijā, atrodoties uz ielas blīvā satiksmē,» skaidro O. Stoļarovs.
Šoferi neiecietīgi
«23. maijā ap pulksten 18 3. maršruta autobuss, kas bija ceļā no centra uz Pļavniekiem, apmēram 30 metrus pirms Cēsu ielas pieturas veica vairākus agresīvus manevrus, lai no brauktuves nostumtu riteņbraucēju, kurš pārvietojās paralēli autobusam. Rezultātā riteņbraucējs krita uz trotuāra,» par kārtējo starpgadījumu ziņo Rīgas domes deputāts Valdis Gavars. Viņš pats kļuvis par liecinieku tam, kā autobusa vadītājs nerespektē velosipēdistu kā pilnvērtīgu satiksmes dalībnieku. Deputāts par agresiju ziņojis SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam. Iestādē sākta iekšējā izmeklēšana.
Kopš maija sākuma norisinās informatīvi izglītojoša ceļu satiksmes drošības kampaņa Velosipēdu redzi?, kuras mērķis ir paaugstināt velosipēdu vadītāju izglītības līmeni un veicināt sapratni uz ceļa starp satiksmes dalībniekiem.
Pēc kampaņas organizatoru datiem, 70% ceļu satiksmes negadījumu autovadītāji riteņbraucēju ierauga tikai pēc avārijas. Velosipēdu redzi? ietvaros tika apskatītas arī riteņbraucējiem bīstamās situācijas uz ielām.
Uzsākta kontrole
Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības biroja pārstāvis Andris Locs Neatkarīgajai atklāja, ka VP sākusi aktīvu riteņbraukšanas satiksmes kontroli. «VP šovasar pievērsīs uzmanību vairākām būtiskām lietām: kā riteņbraucēji pārvietojas krustojumos, pa ietvēm, pa ielu braucamo daļu, kā arī pa gājēju pārejām. Tas būs prioritāri velobraucēju kontrolē,» stāsta A. Locs. VP pārstāvis atklāja, ka policijas rīcībā ir informācija par biežajām sadursmēm starp riteņbraucējiem un gājējiem, tomēr tā pagaidām netiek apkopota, jo starpgadījumos nav bijušas smagas sekas.
Lai uzlabotu riteņbraukšanas drošību, izstrādāti grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, kas pilnveidos regulējumu attiecībā uz velosipēdu vadītājiem. Velosipēdu vadītājiem atļaus šķērsot regulējamas gājēju pārejas braukšus, ātrumā, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanos. Noteikumos paredzēs citu ātruma ierobežojumu, kas attieksies uz riteņbraucējiem, – velosipēdu vadītājiem, braucot pa ietvi, būs jāpārvietojas tādā ātrumā, kas neapdraud satiksmes drošību.
Apliecību var iegūt bez maksas
Par braukšanu bez riteņbraucēja tiesībām draud 5 latu sods. Lai iegūtu tiesības vadīt velosipēdu, personai ir jābūt sasniegušai 12 gadu vecumu un jāaizpilda teorētiskais tests. Eksāmenu bez maksas var nokārtot CSDD nodaļās. Ar divriteni drīkst pārvietoties arī personas, kurām ir B vai kādas citas kategorijas vadītāja apliecība. Riteņbraucējs gājēju ietvi vai auto brauktuvi drīkst izmantot tikai tad, ja blakus nav riteņbraucēju celiņa. Konkrētajā situācijā jāatceras, ka gājējam uz ietves ir priekšroka.