Valdība otrdien nolēma atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos Babītes ezera aizsardzības un izmantošanas noteikumus, bet neatļāva šajā ezerā organizēt licencētas zemūdens medības.
Uz Valda Dombrovska ("Vienotība") uzdoto jautājumu, kāpēc dabas liegumā ļaut rīkot zemūdens medības, vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība) valdības sēdē atbildēja, ka zemūdens medības kā viens no makšķerēšanas veidiem Babītes ezerā nav aizliedzamas, jo šis ezers atrodas putnu dabas lieguma teritorijā. Līdz ar to makšķerēšana nekādu kaitējumu dabai nenodara.
Arī Zemkopības ministrijas pārstāve norādīja, ka nav nekāda pamata liegt zemūdens medību norisi šajā ezerā un lūgumu atļaut zemūdens makšķerēšanu šajā ezerā un sakārtot noteikumus par zemūdens medību rīkošanu izteikušas četras medību asociācijas.
Tomēr valdība neatbalstīja ieceri atļaut zemūdens medības šajā ezerā, kā arī pret to iepriekš iebildusi Babītes novada dome.
Pēc šo noteikumu pieņemšanas dabas liegumā būs trīs funkcionālās zonas: dabas lieguma, stingrā režīma un dabas parka zonu, katrai zonai nosakot atšķirīgu regulējumu. Tādējādi tiks nodrošināta sabalansēta pieeja dabas vērtību saglabāšanā un teritorijas apsaimniekošanā.
Dabas lieguma kopējā platība ir 2988 hektāri.
Šo dabas liegumu izveidoja, lai saglabātu ūdensputniem nozīmīgu barošanās, ligzdošanas, spalvu mešanas vietu, nozīmīgu atpūtas vietu migrācijas laikā, kā arī lai aizsargātu Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus. Liegums ir iekļauts ES īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000". Dabas liegumā pašlaik spēkā ir 2000.gadā pieņemtie noteikumi, taču 2004.gadā liegumu paplašināja, līdz ar to regulējums neattiecas uz visu pašreizējo lieguma teritoriju.
Stingrā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu ūdensputniem netraucētu ligzdošanu un spalvu mešanu, kā arī atpūtu migrāciju laikā un patvērumu medību sezonā. Stingrā režīma zona aizņem 12% jeb 372 hektārus no dabas lieguma.
Dabas lieguma zona noteikta, lai nodrošinātu ūdensputniem netraucētu ligzdošanu un atpūtu pavasara migrācijas laikā, perēšanu un spalvu mešanu. Dabas liegumā ir noteikti trīs sezonas liegumi – Centrālais sezonas liegums, Spuņņupes sezonas liegums un Gātes sezonas liegums, kuros noteikti atšķirīgi makšķerēšanas aizlieguma periodi. Dabas lieguma zona aizņem 84% jeb 2503 hektārus no teritorijas.
Savukārt dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu pļavu putnu – griezes, ormanīša, mazā ormanīša un pļavu lijas – ligzdošanu, kā arī lai nodrošinātu aizsargājamo biotopu – upju palieņu pļavu – saglabāšanu. Dabas parka zona aizņem 4% jeb 113 hektāru.
Lielāko daļu – 78% – dabas lieguma teritorijas aizņem ūdenstilpes un ūdensteces, pārējā daļā dominē slīkšņas un pļavas. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 307 hektārus jeb 10,3%, kur ir noteikta dabas parka zona un dabas lieguma zona. Dabas lieguma un dabas parka zonā ir atļauta pļavu pļaušana, ganīšana un krūmu ciršana.
Atbalstītais projekts paredz, ka dabas lieguma teritorijā ir atļauta ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurācija un rekonstrukcija, saskaņojot to ar Dabas aizsardzības pārvaldi.