Lai gan agrāk Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīra bojāejas gadījumā tuviniekiem izmaksāja ne mazāk kā 50 tūkstošu latu lielu pabalstu, mazinot budžeta izdevumus, var sarukt arī pabalsts karavīra nāves gadījumā.
Tā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Izmaiņas tapušas tā saucamajā budžeta izdevumu griešanas laikā un pieņemtas reizē ar amatpersonu vienotās atlīdzības likumu. Aizsardzības ministrija (AM) notikušās izmaiņas saista ar pāris gadu senajiem skandāliem par milzu invaliditātes kompensāciju saņemšanu un atsevišķos gadījumos pat izkrāpšanu. Reizē ar to mainīta visa kompensāciju sistēma, vēstīja "De facto".
Šobrīd aktīvā dienesta karavīri ir vienīgā amatpersonu kategorija, kurai nav noteikts, ka bojāejas gadījumā tuviniekam izmaksā 50 tūkstošus. Šāda norma joprojām attiecas uz ugunsdzēsējiem, policistiem un rezerves karavīriem.
Iepriekš kritušā tuviniekiem izmaksāja kompensāciju 120 mēnešalgu apmērā, un tā varēja būt arī lielāka par 50 tūkstošiem, bet ne mazāka.
Pēc pēdējā algu samazinājuma armijā 120 mēnešalgu summa var būt pat krietni mazāka par 50 tūkstošiem, uzsvēra raidījumā. Spriežot pēc bruņoto spēku algu saraksta, ir karavīri, kuru atalgojums šobrīd svārstās starp diviem un trim simtiem latu.
"Mēs labprāt pārietu uz tādu sistēmu, kur tas būtu garantēts, bet no otras puses mums jāsaprot, ka šī ar mēnešalgu sasaistītā sistēma, ir visā valstī noteikta, izņemot iekšlietu sistēmu. Un mēs pašlaik par šo nesen spriedām, un mums nav gala secinājumi - vai ir vērts no tās atteikties un izveidot vienotu fiksētu sistēmu," raidījumam komentēja AM valsts sekretārs Jānis Sārts.
Ministrijas ierēdnis cer tuvāko mēnešu laikā atrast risinājumu, lai kompensācijas rēķinātu pēc vienotiem principiem. Viņš gan pauda, ka tā ir atbalsta sistēma apgādnieka zaudēšanas gadījumā, tādēļ juridiski pareizāk būtu turēties pie aprēķina pēc konkrētu mēnešalgu skaita.