Apmēram puse Latvijas iedzīvotāju neatbalsta ārzemju vārdu likšanu bērniem, par to liecina socioloģiskā aptauja.
Aptauja parāda, ka vairāk nekā puse jeb 56 procenti aptaujāto neatbalsta moderno ārzemju vārdu piešķiršanu bērniem, jo uzskata, ka tādējādi izzudīs latviešu vārdi. Piektā daļa respondentu par šo jautājumu izteicās neitrāli, norādot, ka vārda izvēle savam bērnam ir katra paša ziņā. Bet ceturtā daļā aptaujāto pauda pozitīvu nostāju, uzskatot, ka neparasts vārds - tā cilvēkam ir iespēja izcelties citu vidū.
Atbildot uz jautājumu, kādi latviešu personvārdi nākamo paaudžu laikā ārzemju vārdu ietekmē visdrīzāk varētu izzust, 37 procenti minējuši Grietas vārdu. Piektā daļa pauda, ka apdraudēts varētu būt Miķeļa, bet desmitā daļa, ka Jēkaba vārds. Savukārt 15 procenti aptaujāto ir pārliecināti, ka tuvāko paaudžu laikā nav apdraudēts neviens latviešu personvārds, tostarp Jānis, Ilze, Māra, Ieva un citi.
Savukārt, vērtējot tendenci bērniem dot vairākus vārdus, gandrīz trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tā ir modes lieta un vecāku iegriba, bet vēl teju trešdaļa - ka tā ir tikai formalitāte uz papīra, jo cilvēku parasti uzrunā tikai vienā vārdā. Ceturtā daļa pret šo jautājumu izturas ar humoru, atbildot, ka vairāki vārdi – tā ir iespēja cilvēkam svinēt vārda dienu vairākas reizes gadā.
Pētījums veikts saistībā ar 22. maijā gaidāmo kalendārā neierakstīto vārdu dienu. Aptauja liecina, ka neparasto vārdu īpašniekus sveic tikai puse Latvijas iedzīvotāju.
Aptaujā piedalījās 650 cilvēku.