Saeimā gaida Urbanoviča paskaidrojumus par izteikumiem saistībā ar parakstu

Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nākamajā nedēļā sagaida "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča paskaidrojumus par izteikumiem saistībā ar krievu biedrības iniciatīvu panākt valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, aģentūra BNS uzzināja komisijā.

Saeimas komisija nosūtīja Urbanovičam pieprasījumu un gaida paskaidrojumus rakstveidā vai klātienē komisijas sēdē.

Trīs komisijas deputāti iepriekš atbalstīja paskaidrojuma nepieciešamību, bet komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (SC) balsojumā atturējās.

Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars norādīja, ka Urbanovičs paudis neslēptu atbalstu iniciatīvai vākt parakstus Satversmes grozījumiem, kuru mērķis ir panākt krievu valodai valsts valodas statusu. Viņaprāt, tādējādi viņš pārkāpis Saeimas deputāta solījumu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Dzintars uzskata, ka Urbanovičam ir jāizsaka rakstveida brīdinājums, kas nolasāms no Saeimas tribīnes.

Interviju par šo iniciatīvu Urbanovičs sniedzis interneta portālam "imhoclub.lv", uz ko vēlāk atsaukusies arī "Latvijas Avīze".

Jau ziņots, ka parakstu vākšanai nodibināta biedrība "Dzimtā valoda", kuras līderi ir nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, Jevgēnijs Osipovs un Aleksandrs Gapoņenko.

Organizācijas sagatavojušas grozījumus Satversmē, paredzot grozīt pamatlikuma 4., 18., 21., 101. un 104.pantu. Tās rosina mainīt Satversmes 4.pantu šādā redakcijā – "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru".

Organizācijas aicina Satversmes 21.pantā svītrot pašreizējo normu, kas noteic, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Rosināts arī noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu un krievu valodā.

Biedrība paziņojusi, ka 10 tūkstoši parakstu jau ir savākti, lai šo iniciatīvu virzītu tālāk, taču Centrālajai vēlēšanu komisijai tie tikšot iesniegti tikai rudenī.

Latvijā

Krimināllietu pret bijušo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kā arī par to, ka viņš 16 gadus valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par ārzemēs iegādātu īpašumu un citiem ienākumiem lielā apmērā, Latgales rajona tiesa Balvos plāno sākt skatīt 13.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.