Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) konceptuāli atbalsta ģimenes valsts pabalsta reformu, ar kuru iecerēts no nākamā gada ekonomiski aktīvajām ģimenēm to aizstāt ar nodokļa atvieglojumu, bet pārējām ģimenēm to izmaksāt līdzšinējā veidā.
Labklājības ministrijā (LM) informēja, ka šādu viedokli LPS pārstāvji pauduši ikgadējo sarunu laikā ar ministriju.
"Patlaban būtiskākais ir nodrošināt, lai reformas dēļ neciestu neviena ģimene ar bērniem neatkarīgi no piederības kādai sociālajai grupai vai bērnu skaita ģimenē. Plānots, ka pabalsta ekvivalentu ekonomiski aktīvās ģimenes ar bērniem saņems, izmantojot iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma paaugstināšanu par apgādībā esošu bērnu. Savukārt, tās ģimenes, kuras nevarēs saņemt pabalstu caur nodokļa atvieglojumu, ģimenes valsts pabalstu astoņu latu apmērā varētu turpināt saņemt kā līdz šim," paskaidrojusi labklājības ministre Ilona Jurševska (Zaļo un zemnieku savienība).
Tikšanās laikā LM un LPS pārstāvji vienojušies, ka sociālai palīdzībai jākļūst demokrātiskai, decentralizētai un vērstai uz katra cilvēka individuālajām vajadzībām.
"Analizējot līdzšinējo sociālās palīdzības sistēmu, esam nonākuši pie trīs galvenajiem pieturas punktiem. Proti, sociālajai palīdzībai ir jākļūst mūsdienīgākai, individuāli piemeklētai un atvērtākai. Nevis garantēti minimāli ienākumi GMI pabalsta veidā ikvienam, bet garantēta profesionāla palīdzība un atbalsts," uzsvērusi Jurševska.
Arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis piekritis labklājības ministres teiktajam, norādot, ka "sociālajai politikai pašvaldībās ir jākļūst vienkāršākai un sabiedrībai saprotamākai, padarot to pēc iespējas efektīvu un atbildīgu".
Ņemot vērā, ka Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošana ir paredzēta līdz šā gada 31.decembrim, tikšanās laikā klātesošie diskutējuši par pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšanas pārtraukšanu. Pārrunātas arī vairākas iespējamās izmaiņas sociālās palīdzības sistēmā ar 2012.gadu, tostarp iespēja paplašināt tiesības pašvaldībām izlemt par sociālās palīdzības veidiem, saglabāt trūcīgas personas statusu un reģistru un vienlaikus pārskatot statusa piešķiršanas nosacījumus.
Lai risinātu konstatētās problēmas ar sociālo pakalpojumu sniedzēju, tostarp pašvaldību sociālo dienestu, reģistrāciju, LM tuvākajā laikā plāno izveidot darba grupu ministrijas valsts sekretāra vadībā, iesaistot arī LPS pārstāvjus. Vienlaikus darba grupā plānots diskutēt arī par nereģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroli un iespējām nākotnē sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju deleģēt pašvaldībām, bet pakalpojumu kvalitātes kontroli – nevalstiskajam sektoram.
Savukārt tuvākajā Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes sēdē plānots pārrunāt neskaidros jautājumus par riska novērtēšanu ģimenēs, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi. Uz sēdi paredzēts uzaicināt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvjus.
LPS pārstāvji vērsuši uzmanību uz nevienlīdzīgo situāciju, kas rodas invalīdiem, kuriem nepieciešama kopšana, ja viņi tiek ievietoti aprūpes institūcijās. Ja šāds invalīds nonāk valsts vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pabalsta izmaksa tiek pārtraukta. Šāds nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad aprūpi nodrošina privāta sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija.
LPS uzskata, ka invalīdam jādod tiesības izlemt, vai pabalsts izmantojams pakalpojumu apmaksai valsts vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas saskaņā ar pašlaik spēkā esošo tiesisko regulējumu viņam ir liegts, jo, esot institūcijā, viņš pabalstu nesaņem.
Jau vēstīts, ka LPS pārstāvji trešdien tikās ar Labklājības ministriju, lai pārrunātu speciālo rehabilitācijas programmu un pieejamību, kā arī citus jautājumus.