Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien sāks skatīt valdības izstrādātos grozījumus pensiju likumā, kas paredz pensionēšanās vecuma palielināšanu, informēja Saeimas Preses dienestā.
Komisijas vadītāja Aija Barča norādījusi, ka apjomīgie pensiju likuma grozījumi paredz būtiskas izmaiņas, kas skars visus nākotnes pensionārus. Komisija vērtēs, cik pamatots ir valdības piedāvājums, kādu finansiālu ietekmi tas dos un ko par šīm idejām saka Valsts kontrole un nozares nevalstiskās organizācijas.
Likumprojekts paredz no 2016.gada pakāpeniski līdz 65 gadiem paaugstināt pensionēšanās vecumu. Vienlaikus no 2016.gada paredzēts no 10 līdz 15 gadiem paaugstināt minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu, kāds nepieciešams, lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju. Pensiju likumā iecerētas arī citas izmaiņas.
Labklājības ministrija (LM) paskaidrojusi, ka līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos attiecīgi pieaugs arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma – piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētiem cilvēkiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Arī šiem cilvēkiem pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs, sākot ar 2016.gadu, līdz 2021.gadā tas sasniegs 60 gadu.
Tāpat no 2016.gada paaugstinās minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, veicinot iedzīvotājus godīgi veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādejādi samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. LM uzsver, ka ilgāks darba stāžs nodrošina lielāku vecuma pensijas apmēru.
Atbilstoši likuma grozījumiem cilvēkam uz laiku tiks pārtraukta invaliditātes pensijas izmaksa, ja tās saņēmējs, pārtraucot darba attiecības, būs izvēlējies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Pašlaik bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt vienlaicīgi arī ar citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem kā, piemēram, izdienas un vecuma pensiju, slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un citus.
Ņemot vērā, ka patlaban valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs, nav tiesību uz vienreizēja pabalsta saņemšanu, likuma grozījumos tiesības uz minēto pabalstu ir paredzētas arī izdienas pensijas saņēmējam.
Izmaiņas likumā ir izstrādātas, pamatojoties uz pērn valdībā atbalstīto Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.
Pašreiz tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.
Pēc statistikas datiem, Latvijā ir 138,1 tūkstotis cilvēku ar invaliditāti. No viņiem strādā 26,5 tūkstoši jeb 19,25% cilvēki ar invaliditāti.