Zuzāns Gulbim par gleznām vairākus miljonus eiro maksājis skaidrā naudā

Divu miljonāru strīds par gleznām izgaismojis, iespējams, milzīgu neizkontrolētu skaidras naudas apriti smalko aprindu darījumos - uzņēmējs Ainārs Gulbis apgalvo, ka uzņēmējs Jānis Zuzāns no viņa pircis gleznas, maksājot par tām vairākus miljonus eiro skaidrā naudā, taču atbildīgās institūcijas īsti nav pieprasījušas atskaitīties par šiem darījumiem un naudas izcelsmi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

Viens no bijušajiem Krievijas gāzes importētāja "Itera Latvija" īpašniekiem, kādreizējais Aivara Lemberga biznesa partneris un vēlāk pretinieks Gulbis 2014.gadā nolēmis pārdot savu gleznu kolekciju. Pēc Gulbja stāstītā, gandrīz pusi no kolekcijas - nepilnus 2000 darbus - ilgākā laika posmā piekritis atpirkt azartspēļu miljonārs, mākslas mecenāts Zuzāns, samaksājot kopā trīsarpus miljonus eiro.

Saskaņā ar Gulbja stāstīto, Zuzāns par gleznām 500 000 eiro samaksājis ar pārskaitījumu, bet teju trīs miljonus eiro - skaidrā naudā vairākos maksājumos. Parasti Gulbis pēc naudas sūtījis palīdzi, kurai Zuzāns savā kabinetā iedevis mazu maisiņu ar 500 eiro banknošu paciņām. Līdz 2017.gada pavasarim viņa pie Zuzāna pēc naudas devusies 16 reizes, pamatā saņemot 150 000, pāris reižu 300 000 eiro. 2019.gadā pēc 200 000 eiro Gulbis ieradies pats. "Mūkusalas ielā bija tāda terasīte. Tur uzkāpām un viņš man naudu iedeva," atceras Gulbis.

Pēc Gulbja stāstītā, laika gaitā atklājies, ka vairākas it kā viņam piederošas gleznas Zuzāns nopircis aizmuguriski no viņa bijušās sievas, lai gan zinājis, ka šīs gleznas pieder Gulbim. Tajā brīdī Gulbi pārņēmusi kāre atriebties, tāpēc viņš pret bijušo sievu un azartspēļu miljonāru vērsies tiesā, kā arī rakstījis iesniegumus prokuratūrai, Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) un pat Satversmes aizsardzības birojam par Zuzāna, iespējams, "nezināmas izcelsmes naudas līdzekļu legalizēšanu". Tomēr nekur neesot izdevies panākt pienācīgu notikušā izmeklēšanu.

Ierosinātajā tiesvedībā pirmās instances tiesa gan nedaudz pieskārusies jautājumam, kur radusies skaidrā nauda. Tā prasījusi Zuzānam pierādīt 600 000 eiro izcelsmi, ko viņš samaksājis Gulbim no 2017.gada sākuma līdz maijam. Iespējams, tieši šis laika posms izvēlēts tāpēc, ka togad stājās spēkā likums, kas starp privātpersonām aizliedz skaidras naudas darījumus, kas pārsniedz 7200 eiro. Tas nozīmētu, ka togad un arī 2019.gadā Zuzāns un Gulbis, veicot darījumus skaidrā naudā, pārkāpa likumu.

Par šādu pārkāpumu draud naudas sods. VID "Re:Baltica" informējis, ka kopš 2017.gada par skaidras naudas darījumiem virs 7200 eiro sodītas 72 privātpersonas, kas sodos samaksājušas vidēji 5000 eiro.

Zuzāna advokāte tiesai iesniegusi konta izdruku, kurā redzams, ka no 2014. līdz 2018.gadam viņš no konta skaidrā naudā izņēmis 730 000 eiro, kas gan nav līdzvērtīgi teju trīs miljoniem, kurus mecenāts, pēc Gulbja paustā, viņam samaksājis skaidrā naudā par gleznām. Advokāte tiesvedībā pievienojusi arī biznesmenim daļēji piederošo azartspēļu uzņēmumu "Alfor" un "Admirāļu klubs" gada pārskatus, kas rāda ievērojamu peļņu. "Alfor" vien attiecīgajā laika posmā nopelnīja gandrīz 76 miljonus eiro. Lauvas tiesu īpašnieki izmaksāja dividendēs, un Zuzānam proporcionāli tika 24 miljoni eiro. Tātad naudas gleznu pirkšanai Zuzānam pietika, taču nav skaidrs, vai tā bija tā pati nauda, kuru Zuzāns samaksāja Gulbim.

Zuzāns klātienes intervijā "Re:Baltica" sacījis, ka neatceras, cik Gulbim par gleznām kopumā samaksājis. Zuzāns un viņa juriste pētnieciskās žurnālistikas centram klātienē atsaukušies uz it kā vienīgo noslēgto līgumu, kurā kā līguma summa atrunāts pusmiljons eiro ar pārskaitījumu. Tomēr vēlāk, pēc klātienes intervijas, Zuzāns sarakstē precizējis: "Ņemot vērā, ka kopš darījumiem ir pagājis ievērojams laiks, precīzas summas par katru darījumu nosaukt Jums nevaru, taču kopējā skaidras naudas summa, ko samaksāju A. Gulbim, noteikti ir mazāka par 3,5 miljoniem."

Pēc intervijas Zuzāna juriste "Re:Baltica" atrakstījusi, ka 2017.gadā darījumi, par kuriem liecinājusi Gulbja palīdze un kuru 600 000 eiro izcelsmi likusi pierādīt tiesa, nemaz neesot notikuši. Gulbja palīdze gan tiesā iesniegusi "WhatsApp" saraksti ar naudas saņemšanas datumiem un arī summām. Tur redzams, ka 2017. Gadā, kad lielie skaidras naudas darījumi jau ir liegti, viņa no Zuzāna četras reizes saņēmusi pa 150 000 eiro. Tomēr palīdze atzīst, ka naudu paciņās nepārskaitīja. "Man Ainārs lūdza paņemt, es to izdarīju. Ja summas nebūtu sakritušas, viņš taču būtu man ko teicis," "Re:Baltica" sacījusi Gulbja palīdze.

Pats Zuzāns "Re:Baltica" stāsta, ka maksājis par gleznām 2019.gadā mazāku summu, nekā min Gulbis. Viņš saprotot, ka togad pārkāpis likumu, un esot gatavs par to uzņemties atbildību. Tomēr atbildību neviens no viņa līdz šim nav prasījis, norāda "Re:Baltica".

VID, kuram būtu jāizmeklē naudas izcelsme, saņēma gan informāciju no tiesas, gan Gulbja iesniegumu sākt kriminālprocesu par nezināmas izcelsmes naudas legalizēšanu. "Re:Baltica" noskaidroja, ka 2021.gadā VID šo informāciju pievienoja jau kādai esošai lietai, kurā joprojām izmeklē cita mākslas kolekcionāra, Nacionālā teātra direktora Māra Vītola, darījumus. Raidījums "De Facto" pērn ziņoja, ka VID pārbauda vairāku Vītola uzņēmumam piederošu īpašumu iegādi, kā arī viņa darījumus ar Zuzānu. 2019.gadā Zuzāna azartspēļu bizness ziedoja Vītola vadītai biedrībai 250 000 eiro.

Gulbim esot minējums, kur Zuzāns varētu būt dabūjis lielo skaidrās naudas daudzumu, lai norēķinātos par gleznām. Viņš apgalvo, ka spēļu zālēs aparātu iestatījumi var tikt mainīti tā, lai tiktu uzskaitīta tikai daļa no faktiski iemaksātās naudas. Tādā veidā azartspēļu rīkotājs var tikt pie neuzskaitītas skaidrās naudas, kuru var izmantot visdažādākajiem mērķiem. Zuzāns gan noliedz, ka nodarbotos ar nelikumībām. Glezniecības mecenāts uzskata, ka Gulbis cīņu ar viņu sācis, jo grib izspiest naudu un kādu Džemmas Skulmes gleznu, kurā redzama Gulbja pašreizējā dzīvesbiedre, bijusī modele.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija "Re:Baltica" norādīja, ka Latvijā līdz šim neviens nav pieķerts, manipulējot ar izmainītiem datiem spēļu automātos.

Zaudējis civillietā pret Zuzānu, Gulbis lūdzis prokuratūru sākt kriminālprocesu pret bijušo sievu par viņam piederošo gleznu pārdošanu azartspēļu miljonāram. Lieta šobrīd atrodas tiesā. Ja tajā pierādīs, ka gleznas piederēja Gulbim, Zuzānam var nākties tās atdot.

LETA jau ziņoja, ka Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai efektīvāk uzraudzītu skaidras naudas apriti un veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos.

Grozījumi likumā, kas nodoti publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā, paredz vairākas būtiskas izmaiņas un ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus.

Ar grozījumiem Ministru kabinetam tiks deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju VID, izmantojot FID Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.

Šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad ir iesniedzama sliekšņa deklarācija. Turpmāk VID saņems informāciju par visiem skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 eiro.

Tāpat plānotie grozījumi paredz, ka kredītiestāžu un pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā būs pienākums sniegt informāciju VID par klientu - fizisku personu - skaidras naudas darījumiem, ja to kopējā summa gadā pārsniegs 7000 eiro.

Šobrīd VID saņem informāciju par tām fiziskajām personām, kuru kontu iepriekšējā gada apgrozījuma summa pārsniedz 15 000 eiro.

Tādējādi informācija par skaidras naudas iemaksām kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju ļaus daudz efektīvāk identificēt izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus un savlaicīgi tos novērst, norāda FM.

Savukārt nodokļu maksātājiem, kuru gada apgrozījums ir virs 50 000 eiro gadā, grozījumi likumā uzliks pienākumu klientiem nodrošināt iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Tādējādi plānotais regulējums skars pakalpojumu sniedzējus un mazumtirgotājus, kuriem līdzās jau esošajiem skaidras naudas norēķiniem būs jānodrošina iespēja klientiem norēķināties arī bezskaidras naudas veidā, skaidro FM.

Šobrīd spēkā esošais regulējums jau nosaka, ka nodokļu maksātāji vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, tostarp ar maksājumu kartēm. Atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana savā vārdā saimnieciskās darbības veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai.