Ieviesīs inovācijas ceļu būvniecībā un kvalitātes kontrolē

Pamatojoties uz 2010. gada 3. novembrī pieņemto valdības deklarāciju, kurā viens no uzdevumiem ir izstrādāt autoceļu kvalitātes uzlabošanas pasākumu kompleksu satiksmes, transporta un komunikāciju jomā, tajā skaitā Ceļu laboratorijas kapacitātes palielināšanu, aizvadītajā piektdienā satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže atklāja Ceļu laboratorijas jaunās piebūves būvdarbus.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas autoceļu rekonstrukcijā un būvniecībā ir ieguldīti miljoniem latu, diemžēl bieži dzirdamas atsauksmes par slikti veiktu darbu. Vaicāts, vai esošā ceļu laboratorijas jaudas trūkums bijis par iemeslu sliktajai darba kvalitātei, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže uzsver: «Ne tik daudz laboratorijas kapacitātes, cik būvnieku godaprāts vainojams šajā situācijā. Ja būvnieks ir apņēmies veikt darbus par līgumā paredzēto summu, atbilstoši visām tehnoloģiskajām prasībām, tad tas arī ir jāizdara. Pēc tagadējās situācijas apzināšanas un jauno laboratorisko iekārtu nodošanas ekspluatācijā kontroles iespējas būs daudz lielākas. Tomēr gribu atzīmēt – situācija nav tik slikta, kā dažos medijos tiek vēstīts, – gadu veciem ceļiem būtisku trūkumu un plaisu nav. Piecus gadus veciem ceļiem ir jāveic virsmas apstrāde, kas pasargā virskārtu no laika apstākļu iedarbības. Savu iespaidu atstāj arī pārāk smagās automašīnas, it īpaši uz septiņdesmitajos gados būvētajiem ceļiem, kuru pamatnes netika paredzētas tik smagai tehnikai, kāda tā ir šodien. Jaunā laboratorija, tajā skaitā arī izmēģinājumu minipoligons, dos iespēju ne tikai kontrolēt būvniecībā izmantotos materiālus un tehnoloģiju, bet gan strādāt pie jaunu metožu un materiālu ieviešanas ceļu būvē. Mēs nevaram prasīt, lai būvnieki veiktu kādus darbus, ja mēs nevaram to pārbaudīt un būt pārliecināti, ka mūsu piedāvātā tehnoloģija un materiālu klāsts ir vispiemērotākais konkrētajai situācijai. Ar būvuzraudzību vien ir par maz, un šādu laboratoriju vajadzēja jau sen. Pasaule iegulda milzu līdzekļus zinātniskajiem pētījumiem, kas ļauj būtiski pagarināt asfaltbetona kalpošanas laiku, ņemot vērā konkrētos klimatiskos apstākļus. Mēs varam pārņemt pieredzi, bet aprobēt to vajag tieši Latvijas apstākļiem. Mūsu rīcībā ir pietiekami daudz labu speciālistu, taču pētnieciskajam darbam finansējums netiek piešķirts.»

Jaunajās telpās tiks izvietotas iekārtas, kas ļaus noteikt asfaltbetona īpašības, tādas kā izturība pret deformācijām, stingums, nogurumizturība un abrazīvā dilumizturība pret riepu radzēm, kā arī augstas precizitātes asfaltbetona zāģēšanas iekārta, ar kuras palīdzību būs iespējams sagatavot standartiem atbilstošus testa paraugus. Minipoligonā varēs izveidot dažādu ceļu konstrukciju tipus, ar mērķi noteikt dažādu ceļu būvmateriālu sniegumu apstākļos, kuri ir tuvi reālajiem. Īpaši aktuāli tas būs saistībā ar vietējo materiālu izmantošanu.

Uldis Augulis uzsver, ka viens no laboratorijas galvenajiem uzdevumiem ir meklēt risinājumus, kas dotu iespēju ceļu būvē izmantot vairāk vietējās izcelsmes materiālu, jo nav noslēpums, ka patlaban asfaltbetona ražošanai, kas paredzēts uz lielas noslodzes ceļiem, granīta šķembas tiek ievestas no Zviedrijas un Norvēģijas. Šādu materiālu importēšana sadārdzina būvniecību, tāpēc jāizmanto visi zināmie un jāmeklē jauni materiālu apstrādes paņēmieni, kas dotu iespējas pēc iespējas vairāk ceļu būvē izmantot mūsu derīgos izrakteņus. Faktiski laboratorija pavērs ceļu jaunam ceļu būves pētniecības darbam, ka pēdējos 20 gadus ir pamests novārtā. Pāže vēsta – salīdzinājumam, Nīderlandē ceļu būves pētnieciskajam darbam gadā ir atvēlēts 70 miljonu eiro, tas ir, aptuveni tikpat, cik mums visai autoceļu nozarei kopumā. Likumsakarīgi, ka ar šādu attieksmi mēs tagad esam tur, kur esam, mums ir vissliktākie ceļi un nekādu pētnieciskā darba iestrāžu.