Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 25.gadadienai veltītajā atceres pasākumā pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otrdien pulcējušies aptuveni simts cilvēku, novēroja aģentūra BNS.
Pasākumā piedalās arī vairāki desmiti skolēnu no Rīgas Ukraiņu vidusskolas.
Jau vēstīts, ka pie Stradiņa slimnīcas otrdien notiekošo Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas pasākumu ar savu klātbūtni pagodinās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš kā ārsts savulaik piedalījies Černobiļas avārijas seku novēršanas darbos. Pasākumā piedalīsies arī ārvalstu vēstniecību, ministriju un Rīgas domes pārstāvji, Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieki, Stradiņa slimnīcas vadība un darbinieki un Latvijas savienības "Černobiļa" vadība.
Tieši otrdien aprit ceturtdaļgadsimts kopš Černobiļas avārijas, kuras seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās aptuveni 800 tūkstoši cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. Radiācija ir dziļi ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību – vairāk nekā trim tūkstošiem Černobiļas glābēju Latvijā ir invaliditāte, daudzi zaudējuši darbspējas, bet vairāk nekā deviņi simti ir miruši.
Piemiņas pasākuma laikā Vides aizsardzības kluba pārstāvji un skolēni viesiem dalīs origami tehnikā salocītas papīra dzērvītes.
Origami dzērvīte kļuva par cerības simbolu pagājušā gadsimta vidū, kad Sadako, japāņu meitene no Hirosimas, izglābās pēc atombumbas sprādziena, kas iznīcināja pilsētu, taču radiācijas dēļ ieguva nāvējošu slimību – leikēmiju. Sadako sāka no papīra locīt origami dzērves, jo zināja senu ticējumu: salokot 1000 dzērvīšu, cilvēks uzvar slimību. Meitene nomira, taču ļaudis no daudzām valstīm sāka apgūt neparasto mākslu locīt papīra dzērves un sūtīja tās uz Hirosimu. Origami dzērvīte kļuva par ticības simbolu tam, ka cilvēce, atklājusi atomenerģijas postošo spēku, neiznīcinās pati sevi.
Černobiļas katastrofa notika 1986.gada 26.aprīlī Černobiļas atomelektrostacijas ceturtajā reaktorā blakus Pripetes pilsētai Ukrainā. Sprādziens no reaktora izsvieda kodoldegvielu un grafīta kontrolstieņu fragmentus, kas nokrita ap reaktora ēku, kā arī uz turbīnu halles un trešā reaktora ēkas jumta.
Radioaktīvie izmeši ar vēju un nokrišņiem piesārņoja lielāko daļu Eiropas, 60% radioaktīvo izmešu nokrita Baltkrievijā. Lielās platībās Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika evakuēti vairāk nekā 336 tūkstoši iedzīvotāju.