Tā saucamo māmiņu algu griestu atcelšana varētu nesasniegt mērķi un Latvijā būtiski nepalielināt dzimstību, jo griestu atcelšana skar tikai nelielu daļu sabiedrības, aģentūrai BNS norādīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode.
Tā eksperte komentēja politiķu aktivitātes un iniciatīvas saistībā ar zemo demogrāfiju – Saeimā ir nodibināta Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisija, bet premjera vadībā darbību sāks Demogrāfisko lietu padome.
“Man nav precīzu datu, bet šķiet, ka pabalstu griestu atcelšana skar tikai nelielu daļu, absolūtais vairākums varētu būt zem pabalstu griestiem, un līdz ar to tas viņus vispār neskars. Tas skar tos, kas vairāk pelna, varbūt tie aktīvāki un skaļāk pastāv uz savām tiesībām. Ja skatāmies demogrāfijas problēmu risināšanu kā sociālo problēmu – lai bērnu būtu daudz, tad iespējams, ka tā pat nav problēma. Līdzīgi kā neauglības ārstēšana uz valsts rēķina. Tādā individuālā līmenī nedomāju, ka naudas izdalīšana varētu jūtami paaugstināt dzimstības līmeni,” pastāstīja Strode.
Socioloģe norādīja, ka Latvijā ir liela nedrošība par izglītību, darba iespējām un veselības aprūpi. Pabalstu griestus 350 latu apmērā un neauglības ārstēšanu par valsts naudu viņa uzskata par šauru grupu problēmām. Veidojot politiku, jāņem vērā, cik plašu sabiedrību šie jautājumi skar, uzsvēra Strode.
“Lielākā problēma, ka risinājumi un ieteikumi ir zināmi, bet tos negrib īstenot naudas pārdalīšanas dēļ. Par tiem pašiem bērnudārziem, nu nebija jau tā, ka šo problēmu neviens neapzinājās. Varbūt savulaik bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika pabalsti palīdzēja nodrošināt dzīves līmeni ģimenei pirmajā bērna dzīves gadā, bet pēc gada vecuma iestājas melnais caurums,” teica eksperte.
Strode paskaidroja, ka bērnudārza trūkumu nevar atrisināt arī vecvecāki, jo viņiem paaugstina pensionēšanās vecumu. Pētījumi parādot, ka nedrošība liek pāriem atlikt ģimenes pieaugumu uz vēlāku laiku, kas būtiski samazina iespēju, ka ģimenē būs vairāk nekā divi bērni.
Strode uzskata, ka būtisks būs jautājums, vai izveidotās komisijas un padomes savā starpā sadarbosies un tajās nenotiks tikai mētāšanās ar idejām.
“Tāda apliecināšanās diez ko laikam nepalīdzēs, jo tas ir līdzīgi, kā runājot par laukiem. Visi saka – lauki mūsu pagātne, nākotne un identitātes pamatdaļa, bet laukos vairs nav slimnīcu, skolu. Vai tas nebūs tāpat arī ar bērniem? Nav jau tikai tā, ka bērnu nav tāpēc, ka valdībai šī problēma nešķiet nozīmīga. Nedrošība par visām citām jomām ir milzīga,” sacīja Strode.
Jau vēstīts, ka Latvijā gaidāma parakstu vākšana par Valsts prezidenta Valda Zatlera apturētajiem sociālo pabalstu griestu likumu stāšanos spēkā, kas paredz ierobežojumu pabalstu izmaksā saglabāt vēl līdz 2014.gadam.
Prezidents likumu publicēšanu apturējis, ņemot vērā 37 Saeimas opozīcijas partiju deputātu prasību apturēt grozījumus trijos likumos - "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam", "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" un "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".
Līdz ar prezidenta paziņojumu Centrālajai vēlēšanu komisijai jāsāk vākt parakstus referenduma ierosināšanai. Parakstu vākšanā pilsoņiem būs tiesības paust viedokli par katru no trijiem likumiem.
Ja tautas nobalsošanas ierosinājumu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā izsludina referendumu. Līdz ar to jāsavāc vismaz 153,2 tūkstoši parakstu.