Metropolīts Lieldienās novēl sarežģīto materiālo grūtību laikos neļauties izmisumam un nomāktībai

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs Kristus augšāmcelšanās svētkos novēl iedzīvotājiem sarežģītajos materiālo grūtību laikos neļauties izmisumam un nomāktībai.

Metropolīts aicinājis, lai nekādas dzīves likstas un maldi nespēj satricināt ticību un neliek atkāpties no Kristus likumiem.

"Lai laicīgie labumi mums nespēj slēgt ieeju mīlestības valstībā un mūžīgajā dzīvē. Kristus mūs aicina mīlestībai, bet šīs pasaules gars, lepnuma un patmīlības gars, šķelšanās gars reizēm pakļauj cilvēkus. Atsakoties no visa šī postošā, sekosim Kristum, kurš mūs iemīlējis! Īpaši šajās pestījošajās dienās būsim līdzcietīgi pret tiem, kuriem nepieciešama mūsu palīdzība – trūcīgiem un vientuļiem cilvēkiem, atraitņiem un bāreņiem, daloties augšāmcelšanās priekā," aicinājis garīdznieks.

"Svētkos apgaismosimies, apkampsim cits citu, teiksim: brāļi! Arī tiem, kas mūs nīst, piedosim visu augšāmcelšanās dēļ," paudis metropolīts.

Viņš novēlējis, lai ticība "sasilda mūsu sasalušās sirdis un izdzenā mūsu dvēselēs drūmos nīcības, nomāktības un bezcerības mākoņus".

"Šajos sarežģītajos materiālo grūtību laikos neļausim izmisuma un nomāktības garam pārņemt mūsu sirdis pavisam," aicinājis metropolīts.

Latvijā

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Svarīgākais