Tieslietu padome kopumā atbalstījusi Saeimas izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz mainīt tiesnešu atlases kārtību un veidot jaunu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu, bet iebilst un izsaka priekšlikumus vairākos būtiskos jautājumos.
Augstākā tiesa (AT) aģentūru BNS informēja, ka Tieslietu padome otrdien pēc Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas lūguma pauda viedokli par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" pirms trešā lasījuma.
Tieslietu padome gan neatbalsta iespēju kādai personai kandidēt uz Augstākās tiesas tiesneša amatu pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, kas būtu acīmredzama viena kandidāta priekšrocība.
Padome uzskata, ka bijušie Satversmes tiesas tiesneši, starptautiskās tiesas tiesneši vai pārnacionālās tiesas tiesneši drīkst pretendēt uz tiesnešu amatiem visu līmeņu tiesās bez īpaša Tieslietu padomes priekšlikuma.
Likumprojektā paredzētas tiesības uz AT tiesneša amatu kandidēt personai, kura ilgstoši un priekšzīmīgi strādājusi juridiskajā specialitātē. Šādu normu Tieslietu padome neatbalstīja, atzīstot, ka trūkst kritēriju šādu personu noteikšanai.
Tieslietu padome uzskata, ka nesamērīgi augsts, neatbilstošs faktiskajai situācijai un tādēļ atceļams ir pašlaik likumā noteiktais 40 gadu minimālā vecuma ierobežojums Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, īpaši situācijā, ka visus AT tiesneša amata kandidātus paredzēts izvērtēt konkursa kārtībā.
Likumprojekts paredz jaunajiem tiesnešiem, kas iecelti amatā uz trim gadiem, šajā termiņā neieskaitīt laiku, kurā tiesnesis atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, bet citi prombūtnes iemesli, piemēram, ilgstoša slimība, netiek ņemti vērā.
Tieslietu padome šādu ierobežojumu atzīst par netaisnīgu un diskriminējošu, tādēļ iesaka triju gadu termiņā neieskaitīt jebkuru prombūtni, kas ilgāka par sešiem mēnešiem.
Likuma grozījumi paredz līdzšinējo tiesnešu kvalifikācijas klašu sistēmu nomainīt ar jaunu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu. Novērtēšanu veiks Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms rajona tiesas tiesneša kandidatūras virzīšanas atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, kā arī pēc tam reizi piecos gados.
Tieslietu padome uzskata, ka AT senatoru un tiesu priekšsēdētāju amata pienākumi atšķiras no citu tiesnešu profesionālajām darbībām un tas jāņem vērā tiesnešu profesionālās darbības izvērtējumā.
Padome arī norāda, ka tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtība nav detalizēti jānosaka likumā, bet to izstrādāt un apstiprināt jādeleģē Tieslietu padomei.
Tieslietu padome uzskata, ka atteikties no tiesnešu kvalifikācijas klasēm vajag vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Padome norāda, ka tiesnešu konferencei jāievēlē jauna Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Tieslietu padomei jānosaka tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudes saturs un kārtība, kā arī jāapstiprina nepieciešamo dokumentu paraugi.
Nebūtu pieļaujama sasteigtība, veidojot jauno sistēmu, tādēļ Tieslietu padome akceptēja, ka jaunā kārtība sāk darboties 2013. gada 1. janvārī.
Tieslietu padome noteica, ka tiesnesis saņem piemaksu par tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka aizstāšanu pagaidu prombūtnes laikā. Paredzēts, ka tiesnesis saņems piemaksu algas starpības apmērā, bet ne vairāk kā 20 procentus no viņam noteiktās mēnešalgas.
Piemaksa tika noteikta arī par darbu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, Tiesnešu disciplinārkolēģijā, Tieslietu padomē un Tiesnešu ētikas komisijā.