Apmēram puse no vairāk nekā sešiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri pirms 25 gadiem piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā, spiesta sadzīvot ar invaliditāti, aģentūru BNS informēja Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Nākamnedēļ, 26.aprīlī, apritēs ceturdaļgadsimts kopš Černobiļas avārijas, kuras seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās aptuveni 800 tūkstoši cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. Radiācija ir dziļi ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību – vairāk nekā trim tūkstošiem Černobiļas glābēju Latvijā ir invaliditāte, daudzi zaudējuši darbspējas, bet vairāk nekā deviņi simti ir miruši.
Černobiļas atomelektrostacijas avārijas upuru 25.gadadienas atcerei veltītais pasākums notiks 26.aprīlī Stradiņa slimnīcā plkst.10 pie Aroda un radiācijas medicīnas centra (40.korpuss).
Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas pasākumu ar savu klātbūtni pagodinās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pats kā ārsts savulaik piedalījies Černobiļas avārijas seku novēršanas darbos. Pasākumā piedalīsies arī ārvalstu vēstniecību, ministriju, Rīgas domes pārstāvji, Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieki, Stradiņa slimnīcas vadība un darbinieki un Latvijas savienības "Černobiļa" vadība.
Piemiņas pasākuma laikā Vides aizsardzības kluba pārstāvji un skolēni viesiem dalīs origami tehnikā salocītas papīra dzērvītes.
Origami dzērvīte kļuva par cerības simbolu pagājušā gadsimta vidū, kad Sadako, japāņu meitene no Hirosimas, izglābās pēc atombumbas sprādziena, kas iznīcināja pilsētu, taču radiācijas dēļ ieguva nāvējošu slimību – leikēmiju. Sadako sāka no papīra locīt origami dzērves, jo zināja senu ticējumu: salokot 1000 dzērvīšu, cilvēks uzvar slimību. Meitene nomira, taču ļaudis no daudzām valstīm sāka apgūt neparasto mākslu locīt papīra dzērves un sūtīja tās uz Hirosimu. Origami dzērvīte kļuva par ticības simbolu tam, ka cilvēce, atklājusi atomenerģijas postošo spēku, neiznīcinās pati sevi.