DVI nesaskata pārkāpumu personas koda veidošanā
Komentējot plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas par personas koda lietošanu, Datu valsts inspekcija (DVI) norādīja, ka tā veidošana atbilst likumam un tajā nav saskatāms pārkāpums, aģentūru BNS informēja Tieslietu ministrija.
"Jautājums par iespējamu personas koda maiņu, aizstājot to ar citu identifikatoru, kas nesatur personas dzimšanas datumu, tika skatīts saistībā ar Vienoto fizisko personu reģistra koncepciju un elektronisko pārvaldi. Jau pērn novembrī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde organizēja diskusiju par šo jautājumu, vienlaicīgi norādot uz iespējamiem risinājumiem saistībā ar personas kodu," uzsvēra DVI direktore Signe Plūmiņa.
Aktuāla ir diskusija par to, kādiem personas datiem ir jābūt publiskojamiem un kādos gadījumos. Tādēļ Oficiālo publikāciju likumā, kas pieņemts valdībā, ir noteikta informācijas iesniedzēja atbildība par fizisko personu datu aizsardzības prasību ievērošanu, paskaidroja DVI.
Turklāt vairākās Eiropas valstīs veiksmīgi darbojas personas kodi, kur to neuzskata par cilvēktiesību pārkāpumu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) uzskata, ka nav pareizi, ja personas kodos atspoguļojas personas dzimšanas dati, tādēļ jau agrāk ir spriests par to, ka personas kodu izsniegšanas sistēma ir jāmaina, pastāstīja PMLP pārstāvis Andrejs Rjabcevs.
"Mēs rosinājām to, ka ciparu kombinācija būtu tāda, no kuras nevar nolasīt personas dzimšanas datus," piebilda Rjabcevs. Tas nozīmē, ka pasē personas kodā dzimšanas datu vietā būtu iespiesta kāda ciparu kombinācija.
Ja tiks nolemts ieviest jauno kārtību, tās īstenošana PMLP neradīs īpašas problēmas, tāpat tas neprasīs lielus līdzekļus.
Latvijai agrāk vai vēlāk būs jāatsakās no personas koda pirmās daļas, jo tā satur datus par vecumu, kas vērtējams kā personas datu aizsardzības pārkāpums.
Personas datu aizsardzības kontekstā būtisks ir ne tikai konkrētās personas vārds, uzvārds un adrese, bet arī personas kods, atzina personas datu aizsardzības eksperts Māris Ruķeris. Latvijā vēsturiski ir izveidojies, ka personas koda pirmā daļa ir dzimšanas datums, līdzīgi ir Skandināvijā. Tiesa gan, pēc Valsts datu inspekcijas direktores atzinuma, Latvijā ir arī cilvēki, kuru personas koda pirmā daļa neatbilst dzimšanas datiem. Vairāku ārvalstu iedzīvotāju personas kodi nesatur cilvēka dzimšanas datus, bet Ungārijā, pēc eksperta teiktā, personas kodu nav vispār.
Pēc eksperta domām, jautājums tehniski ir sarežģītāks par personas identifikatora – koda pirmās daļas – vienkāršu aizstāšanu.
Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa atzinusi, ka no personas datu aizsardzības viedokļa šīs izmaiņas ir pozitīvas, jo tādējādi personas kods būs tikai unikāls personas identifikators un neietvers informāciju par personas dzimšanas datiem un vecumu.