Tiesa vērtēs pirmo lūgumu par pagaidu noregulējumu "Latvenergo" elektroenerģijas tarifu lietā

Administratīvā apgabaltiesa ceturtdien, 14.aprīlī, vērtēs pirmo lūgumu par pagaidu noregulējumu lietā, kas ierosināta saistībā ar Latvijas energokompānijas "Latvenergo" jaunajiem tarifiem, aģentūrai BNS pavēstīja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Tiesa skatīs Saeimas deputātes Ritas Strodes pieteikumu. Ņemot vērā, ka līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim "Latvenergo" tarifus vairākus mēnešus var piemērot, viņa pieteikumā tiesai lūdza noteikt pagaidu noregulējumu, aizliedzot jauno tarifu piemērošanu.

Aprīlī tiesa paredzējusi skatīt vēl vairākus pašvaldību un privātpersonu lūgumus noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli lietā, kas ierosināta par jaunajiem elektroenerģijas tarifiem.

Tiesā kopumā saņemti 18 pieteikumi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 18.februāra lēmumu, ar kuru jaunie "Latvenergo" tarifi atzīti par ekonomiski pamatotiem. Līdz šim ierosinātas ir deviņas lietas. Vairāki iesniegtie pieteikumi tajos konstatēto trūkumu dēļ atstāti bez virzības.

"Latvenergo" elektroenerģijas gala tarifs patērētājiem no 1.aprīļa pieauga par 21%. Visām mājsaimniecībām par pirmajām 1200 kWh jāmaksā līdzšinējais starta tarifs - 0,0825 lati (Ls)/kWh, savukārt no 1201 kWh tiek piemērots pamata tarifs - 0,1074 Ls/kWh.

Kompānijā iepriekš norādīja, ka jaunie tarifi neskars 61% "Latvenergo" klientu, jo tos piemēros klientiem, kas gadā patērē vairāk par 1200 kilovatstundām (kWh).

Kompānija "Latvenergo" ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. "Latvenergo" koncernā ietilpst "Latvenergo" un pieci meitasuzņēmumi - "Augstsprieguma tīkls", "Sadales tīkls", "Latvenergo Kaubandus", "Latvenergo Prekyba" un "Liepājas enerģija".

Latvijā

Rīgas Pieminekļu aģentūra 25. septembrī Latgales parkā demontēja piemiņas zīmi – akmeni Maskavas dārza izveidei. Akmens uzstādīšana nebija saskaņota ne Rīgas būvvaldē, ne citā institūcijā, līdz ar to piemiņas zīme konkrētajā vietā uzstādīta un līdz šim atradās neatbilstoši normatīvajiem aktiem, informē Rīgas dome.

Svarīgākais