Sirmgalves apspļaudītājai ir liels kauns par nodarīto - intervija ar skandalozo sievieti

Jaunietei, kura 16.martā, Leģionāru atceres dienā, iespļāva un iepļaukāja sirmgalvi, par notikušo ir liels kauns, un nevienam par incidentu viņa nestāstot.

Žurnāls "Ir" šonedēļ raksta, ka 29 gadus vecā Jeļena Zeļenkeviča dzīvojot koka namā Maskavas ielā kopā ar vīru, meitu, tēvu un kaķeni. Uzzinot, ka sirmgalve netur ļaunu prātu, uzlikusi plaukstas uz krūtīm, viņa sacījusi: "Cik labi! Es regulāri eju uz baznīcu un aizlūdzu. Nožēloju izdarīto. Ja satiekat viņu vēlreiz, pasakiet paldies, ka piedeva un neiesūdzēja mani tiesā. Es ļoti nožēloju izdarīto."

Ļoti labi latviski runājošā jauniete stāstījusi, ka visvairāk viņai ir kauns no septiņgadīgās meitas Vladislavas, kura par notikušo nezina.

Līdzīgi kā sirmgalve, arī jauniete notikušo skaidro ar diviem vārdiem: sanāca, gadījās. "Neesmu rasiste. Esmu bijusi Anglijā, Vācijā. Es parasti tā nerīkojos. Nejauši gāju garām. Man nebija nekāda mērķa. Nezinu, kas ar mani notika."

Zeļenkeviča, atceroties 16.marta notikumus, stāsta, ka ar draugiem brauca no Sarkandaugavas un izkāpa centrā, devās gar Brīvības pieminekli uz tramvaja pieturu pie operas, lai brauktu uz Ķengaraga pusi.

Pa ceļam satikusi paziņu un parunājusies. "Par to, ka visi kari jau sen aizmirsti, ka nav fašistu un komunistu, ir tikai noziedznieki. Nacionalitātei nav nozīmes. Jādzīvo uz priekšu. Nezinu, no kurienes uzradās tante," žurnālam klāstījusi Zeļenkeviča.

Viņa gan noliedz, ka būtu kādā radikālā grupējumā, un tādā pasākumā viņa bijusi pirmoreiz.

"Tur daudzi runājās un klaigāja. Tas, kas notika starp mums, bija īss mirklis. Televīzijā izskatījās citādi. Mēs viena otrai visu pateicām un gājām prom. Nebūtu kāvušās. Vispirms viņa pavicināja roku, tad galvu pakratīja kā uz spļaušanu. Un tad es nenovaldījos. Zinu, ka esmu vainīga. Man vajadzēja savaldīties. Vecs cilvēks jāciena. Lai arī ko saka. Viņa teica: okupante, maita - krieva. Bet es mīlu savu Rīgu! Es runāju latviski, visu mūžu te dzīvoju. 18.novembrī biju pie Brīvības pieminekļa ar meitu un vīru. Prezidents Valdis Zatlers manai meitai paspieda roku! Tas bija tik satraucošs notikums! Biju lepna! Mana meita zina, kas ir Latvijas prezidents. Viņai bērnudārzā ir rādīts," pavēstījusi jauniete.

Par ķīviņu pie Brīvības pieminekļa sievietei ir nenormāls kauns, un nevienam par to viņa nestāsta. Kauns ir par to, ka 18 gadu vecumā smēķēja zāli un lietoja LSD tabletes. Iepriekš piemērots nosacīts sods, un viņa nonākusi policijas redzeslokā par narkotisko vielu lietošanu un izplatīšanu.

Pamēģināt narkotikas Zeļenkeviča gribēja, lai būtu krutāka.

Pēc vidusskolas beigšanas viņa mācījās kursos par informācijas ievades operatori un pabeidza arī frizieru mācības. Pēdējais Jeļenas darbs bija aptiekā par operatori. Pusmēnesi neoficiāli viņa strādāja par sētnieci, tad simts latu programmā kopa kādas skolas apkārtni. Algota darba viņai nav jau otro gadu.

Vīram simts latu pabalsts beidzās februārī.

Vienīgie ienākumi ir jaunietes tēva pensija un vīramātes invaliditātes pensija.

Žurnāls intervējis arī cietušo - 1933.gadā dzimušo Annu Balčunu.

Viņa pastāstījusi, ka viņai bija 12 gadu, kad 1945.gada jūnija vakarā pagalmā iebraukuši sarkanarmieši, kuri prasījuši, lai atdod abus zirgus un kumeļu, taču saimniecībai tās būtu beigas, jo bez zirga nevarēja ne laukus apart, ne sagādāt lopiem barību. Saimnieks zirgus nedevis un pretojies.

"Kad viņu sagūstīja, mamma sāka raudāt. Mēs, bērni, arī. Tēti aizveda līdzi un mežā nošāva. Kaimiņu arī," norāda sirmgalve.

Sarunas laikā sirmā kundze slaucījusi acis un trīcējusi, un pēc brīža viņa dusmās novicina dūri. "Nu kā var nekliegt, ja mani nosauc par fašisti! Kāda es fašiste! Krievi man atņēma tēvu!"

Sieviete daudz ko pārdzīvojusi. Kādu laiku dzīvojusi bērnunamā. Balčunai bija 17 gadu, un kāda čekiste viņu iekārtoja aukles darbā, proti, pieskatīt bagātnieku meitu Natašu.

Vēlāk viņa dzīvojusi Lietuvā, kur viņā ieskatījās kāds ukrainis. Kad abu dēlam bija septiņi gadi, viņi izšķīrās. "Viņš mani par fašisti nosauca!" noskaldījusi sirmgalve.

Balčuna vienmēr jutusies kā latviete. Kad 1991.gadā Rīgā slējās barikādes, viņa devās uz veikalu, piekrāva somas ar maizi, sieru, kafiju un ar autobusu brauca no Šauļiem uz Rīgu pabarot barikāžu aizstāvjus.

Sirmgalve arī atzīstas, ka reiz viņai jau sanācis konflikts ar kādu krievieti autobusā par sēdvietu un tā dēļ viņa nosaukta par veco nacisti. Sirmgalve gan pasažierei atteikusi okupantka.

Tomēr nav jau tā, ka Balčunai nepatiktu krievi. Viņa labi satiek ar kaimiņa sievu baltkrievieti. Viņa allaž painteresējoties, vai vajag palīdzēt. Kaimiņam, arī krievam, kurš ir vecs, sirmgalve katru dienu aiznes pašas vārītu zupu.

Sirmajai kundzei gan nepatīk krievi, kuri izturas necienīgi un rupji.

Visvairāk kundzi sāpinājis tas, ka 16.martā protestētāji uz mietiem uzsprauduši cūku galvas un izsaukuši aizvainojošas frāzes. Lopiņu spīdzināšanu tad arī sirmgalve pārmetusi jaunietei.

Sirmgalve gan atmetusi ar roku par vēršanos tiesā. "Ko tur. Kas bija sakāms, pateicu. Dieviņš jau meiteni ir sodījis ar to, ka narkotikas lietojusi. Viņas vecākiem gribētu pateikt, ka nepietiek ar piedzemdēšanu. Vajag bērnu izaaudzināt par pieklājīgu cilvēku."

Viņa atzīst: "Tā gadījās tai 16.martā. Tā sanāca. Nelepojos jau ar to."

Jau ziņots, ka tiesa jaunietei piemērojusi 50 latu naudas sodu.

Latvijas Televīzijas (LTV) uzņemtajā videomateriālā redzams, kā 16.martā pie Brīvības pieminekļa, kad leģionāru gājiens vēl nebija pietuvojies piemineklim, starp kādu sirmgalvi un saulesbrillēs esošu jaunu sievieti izcēlās ideoloģisks strīds.

Latviski runājošā sirmgalve uzbļāva, lai "krievu maita" vācoties uz Krieviju. Uz to jauniete atbildēja ar sitienu sirmgalvei pa seju. Kāds blakus stāvošs vīrietis ar noskūtiem matiem jaunieti atturēja.

"Viņa man teica: maita krieva! Es maita krieva! Es esmu latviete, es te dzimusi," skaļi latviešu valodā sauca jauniete. To pateikusi, jaunā sieviete večiņai uzspļāva uz apģērba.