Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) piedāvā jaunu koncepciju Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu sadalei - kvotu principu jeb nauda seko iedzīvotājam, aģentūrai BNS pavēstīja LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko.
Viņa informēja, ka LPS mazo novadu sapulcē dalībnieki trešdien iepazinās ar LPS vecākā padomnieka Māra Pūķa izstrādāto mazo novadu attīstības programmu, kura balstās uz jaunu ES fondu līdzekļu sadales veidu - kvotu principu jeb nauda seko iedzīvotājam.
Līdz šim piekoptais princips, ka fondu līdzekļi tiek apgūti sektoriāli ministriju jomās, nav nesis nepieciešamo ieguldījumu valsts attīstībā. Nodalot kvotas reģionālajai attīstībai, būs jāsamazina jomu finansējums no ES fondu līdzekļiem, klāstīja Mutjanko.
Pūķis norādīja, ka jaunā sistēma attieksies uz visiem pašvaldību veidiem un mērogiem - tie var būt mazie novadi, lauku novadi, kuri sastāv no pagastiem, pilsētu novadi, kuri sastāv no pagastiem un pilsētām, piejūras pašvaldības, apriņķi, ja tādus izveidos, un lielās pilsētas, turklāt viena pašvaldība var kvalificēties vairākām grupām.
Mazo novadu sapulce atbalstīja Pūķa sagatavoto novadu attīstības programmu un aicināja LPS vadību iepazīstināt un popularizēt pie varas esošo politiķu vidū jauno pieeju valsts attīstībai, tādējādi veicinot arī strukturālās reformas, uzsvēra LPS.
Mazie novadi ir pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu līdz sešiem tūkstošiem.
Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991.gadā un apvieno Latvijas novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Savienības biedri ir visas 119 pašvaldības - deviņas republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.