Latvijas lielo pilsētu vadītāji trešdien tikšanās laikā ar starptautiskajiem aizdevējiem pauda bažas par apkures parādiem un dažādām sociālajām problēmām.
To žurnālistiem pēc tikšanās pastāstīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidējošās pilsētas Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.
Pēc viņa teiktā, LLPA mērķis nebija panākt kādu taustāmu rezultātu saistībā ar valsts budžeta konsolidāciju, bet gan iezīmēt problēmas, kas var rasties no budžeta konsolidācijas un tās tālākajiem pasākumiem. "Mēs esam tuvāk pie cilvēka," uzsvēra Salcevičs.
Kā piemēru Jēkabpils vadītājs minēja to, ka nav zināms, kas notiks brīdī, kad pēc budžeta konsolidācijas, pieaugot nodokļiem, iedzīvotāji tos nevarēs samaksāt, un kas notiks ar apkuri. "Latvijā cilvēki ir parādā miljoniem latu par apkuri," viņš sacīja.
Tāpat lielo pilsētu vadītāji aizdevējiem iezīmēja problēmas sociālajā jomā un citur, klāstīja Salcevičs.
Viņš minēja, ka jautājums, kas pašvaldībām nepatīk, ir tas, ka Latvija māk tērēt, taču nemāk pelnīt un nav izstrādātas programmas uzņēmējdarbības attīstībai.
Salcevičs norādīja, ka aizdevēji uzslavējuši Latviju par izvēlēto ceļu un to, ka situācija Latvijā ir daudz labāka nekā citās Eiropas valstīs. Ja izvēlētais ceļš tiks turpināts, Latvijā tiks ieviests eiro un tas būs labs rezultāts, informējot par aizdevēju teikto, sacīja LLPA vadītājs.
Rīgas mērs Nils Ušakovs savukārt vērsa uzmanību uz to, ka ekonomiskā attīstība vēl nenozīmē sociālās spriedzes samazināšanos. "Rīgā bezdarbnieku skaits pērn samazinājās no 59 tūkstošiem cilvēku līdz 37 tūkstošiem cilvēku, kas ir ļoti pozitīva tendence, bet vienlaicīgi trūcīgo personu skaits palielinājies līdz 44 tūkstošiem cilvēku no 28 tūkstošiem cilvēku, praktiski divkāršojies. Tas nozīmē, ka ekonomikas atveseļošanās nenozīmēs automātisku sociālās spriedzes samazināšanu, un tam ir jāparedz finansējums," viņš klāstīja.
Ušakovs atzina, ka ir svarīgi saprast, vai nākamgad tiks saglabāts sociālais spilvens. Ja tas netiks saglabāts, tas jāpasaka uzreiz, viņš uzsvēra un piebilda, ka Rīgai tas nozīmē 4,8 miljonu latu līdzfinansējumu gadā. Aizdevēji savukārt apliecinājuši, ka "viss būs labi, kādreiz", informēja Rīgas mērs.
Jau vēstīts, ka starptautisko aizdevēju misija Latvijā ieradās otrdien, 5.aprīlī. Tā vērtēs valdības sagatavotos 2011.gada budžeta grozījumus un 2012.gada budžeta sagatavošanu.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001.gadā, lai veidotu ciešāku sadarbību un ekonomisko, saimniecisko kontaktu ar Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām. Asociācijas biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas.