Darba devēji bieži ekonomē uz ikgadējo veselības pārbaužu rēķina, taču tas visbiežāk neattaisnojas un rada papildu izmaksas gan darba devējam, gan valstij, pastāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora vietas izpildītājs Renārs Lūsis.
Viņš atzina, ka periodisko veselības pārbaužu neveikšana ir samērā biežs pārkāpums un pēdējā laikā tam ir tendence pieaugt. "Iespējams, ka tas ir ekonomiskās krīzes ietekmē. Darba devējs vienkārši ekonomē uz šīm pārbaudēm," pieļāva Lūsis.
VDI vadītājs gan uzsvēra, ka šāda situācija nenāk par labu ne darba devējam, ne darbiniekam. "Tas ir negatīvi gan pašam darbiniekam, gan arī darba devējam. Proti, pat ejot uz veselības pārbaudēm, reizēm darbinieks cenšas slēpt savu patieso veselības stāvokli, baidoties, ka veselības problēmas var ietekmēt viņa turpmāko darbību uzņēmumā. Savukārt darba devējs, nenosūtot darbinieku uz šādām pārbaudēm un nepārbaudot veselības stāvokli, riskē ar to, ka darbinieks var iegūt arodslimību, ja viņš ilgstoši strādā kaitīgos apstākļos. Šajā gadījumā tās būs papildu izmaksas gan darba devējam, gan valstij," teica Lūsis.