Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Ministru prezidents meklē arī netradicionālus risinājumus komunālo pakalpojumu parādu segšanai, pēc abu pušu tikšanās ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Ogres novada pašvaldības priekšsēdētājs un LPS valdes loceklis Edvīns Bartkevičs.
"Mēs vienojāmies, ka ir jāpārskata vairāki normatīvie akti, kuri atļauj pašvaldībām pieņemt bieži vien arī netradicionālus lēmumus. Vairāk nekā skaidrs, ka šis lielais uzkrātais komunālo maksājumu parāds, kas ir ne tikai siltuma, tostarp ūdens un citiem komunālajiem maksājumiem, bet arī ēku apsaimniekošanai, jau sasniedz tik katastrofālus līmeņus, ka ar tradicionālām metodēm mēs šos parādus vairs nepiedzīsim, nelikvidēsim, jo, pēc novadu aprēķiniem, apmēram 20-30% dzīvokļu un namsaimniecību īpašnieku ir parādi," viņš teica.
Bartkevičs atzina, ka pašlaik ir iespējams tiesāties ar ļaunprātīgajiem nemaksātājiem un tādējādi piedzīt parādus. "Tomēr mēs redzam, ka ir daudz iedzīvotāju, kuri vēl nav trūcīgie, bet jau ir maznodrošināti un nav spējīgi norēķināties par komunālajiem maksājumiem. Cilvēki nāk pie mums uz pašvaldībām un lūdz iespēju kaut atstrādāt uzkrāto parādu. Bet normatīvie akti mums tādu iespēju liedz, jo mūsu sociālais tīkls būvēts uz citiem principiem," klāstīja Bartkevičs.
Viņš sacīja, ka plānotas izmaiņas likumos, lai pašvaldības tomēr varētu atļaut parādu atstrādāt. "Tas, par ko mēs pašlaik diezgan aktīvi spriežam arī LPS, – veidot sava veida vietējo sociālo tīklu, dot šiem cilvēkiem, kuri ir palikuši bez darba, nokļuvuši ne tikai trūcīgo, bet arī maznodrošināto statusā, iespēju parādu caur sabiedriskajiem darbiem arī atstrādāt. Tas arī ir risinājums. Patlaban šie parādi ir samilzuši tik lieli, ka tīri ar vienu metodi vai ar vienu pieeju mēs nekad no tiem vaļā netiksim. Patlaban vienas daļas iedzīvotāju maksātspēja tikai samazinās," viņš minēja.
LPS valdes loceklis pavēstīja, ka ir daudz priekšlikumu, kā risināt parādu problēmu, bet, pēc pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, to nevar darīt likumīgi. "Visiem saprotams, ka finansējums lielāks nebūs, bet pašlaik mēs jūtam un redzam, ka valdībai ir vēlme pacensties sakārtot normatīvo aktu bāzi vai padarīt to elastīgāku, lai var pieņemt šos noteiktos lēmumus," norādīja Bartkevičs.
Viņš informēja, ka ceturtdien tikšanās laikā pārskatīts arī iepriekšējās tikšanās reizēs iekļauto jautājumu loks un aptuveni 50% jautājumu risināšana ir pavirzījusies uz priekšu, savukārt otra puse - palikusi tādā pašā stadijā.
Panākta vienošanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas sagatavos konkrētus priekšlikumus, kurus normatīvos aktus varētu atcelt vai padarīt elastīgākus.
"Pēc apkures sezonas beigām mēs apkoposim parādu situāciju, kādas ir bijušas arī iepriekšējo gadu tendences attiecībā uz parādu atmaksu vasaras periodā, kad parādu apmērs kopumā samazinās. Skaidrs, ka tā ir sarežģīta situācija un tur mums kopīgiem spēkiem būs jāmeklē risinājums. Vienkāršākā ierosme vienmēr ir visu uzlikt uz valsts budžetu, šajā gadījumā mēs meklējam arī citus iespējamos risinājumus. Es domāju, ka būs nepieciešama ļoti koordinēta rīcība un mēs šo risinājumu atradīsim," sacīja premjers.
Viņš norādīja, ka pašvaldību siltumapgādes uzņēmumiem ir arī grūtības norēķināties ar saviem piegādātājiem un pašvaldībām ir iespēja ņemt īstermiņa kredītus kurināmā iegādei.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka, pēc Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas aplēsēm, Latvijas siltumuzņēmumiem klienti par piegādāto siltumenerģiju kopumā ir parādā 30-60 miljonus latu.
Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991.gadā un apvieno Latvijas novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Savienības biedri ir visas 119 pašvaldības - deviņas republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.