No rudens Latvijas noziedznieku pirkstu nospiedumus un DNS atpazīs visā Eiropas Savienībā (ES), ceturtdien raksta "Diena".
«Liecinieki vai aizdomās turētā atzīšanās ir viena lieta, bet mūsdienās, ja nebūs pierādījumu un eksperta atzinuma, neviena izmeklēšana līdz galam neaizies,» uzsver Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja vadītāja Līga Peisniece.
Līdz šī gada 26. augustam tiks ieviesti tā sauktie Prīmes lēmumi, kuri paredz automātisku datu apmaiņu starp visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu likumsargu DNS datubāzēm. Tas nozīmē, ka arī zagļus un laupītājus no, piemēram, Kipras vai Čehijas, Latvijā varēs noķert kaut vai neuzmanīga spļāviena dēļ.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone norāda, ka šis solis ne tikai palīdzēšot noziegumu prevencijai un atklāšanai, bet arī atvieglošot bezvēsts pazudušo personu meklēšanu. Arī privātdetektīvu kompānijas a/s "Arcis" vadītājs Sergejs Čerņenoks ir līdzīgās domās. Viņš tomēr piebilst – Latvijā problēma bieži ir nevis analīžu veikšanā, bet gan tajā, ka nav ko analizēt, jo pierādījumi nozieguma vietās tiek ievākti nemākulīgi.
Prīmes konvencija bija vairāku ES dalībvalstu reakcija uz 2004. gada teroristu sarīkotajiem sprādzieniem vilcienos Madridē, kuros gāja bojā gandrīz 191 cilvēks. «Kad aktualizējās jautājums, ka starp visām ES dalībvalstīm vajadzētu ieviest informācijas apmaiņas mehānismu par DNS, transportlīdzekļu reģistrācijas datiem un pirkstu nospiedumiem, pievienošanās Prīmes konvencijai bija viens no risinājumiem. Bet tas neguva visu dalībvalstu atbalstu, tādēļ ātri tika izstrādāts alternatīvs risinājums – lēmumi, kas Prīmes mehānismu pārnesa ES tiesību sistēmā. Termiņš Prīmes lēmumu ieviešanai ir 2011. gada 26. augusts,» skaidro Pētersone.
Viņa gan piebilst, ka vairākas dalībvalstis, piemēram, Igaunija, jau ziņojušas, ka laikā nepaspēs Prīmes lēmumus ieviest, jo tie ir dārgi un tehniski sarežģīti.
Peisniece savukārt norāda, ka, piemēram, Itālijā pagaidām vispār neesot DNS datubāzes. Arī Zviedrijā tikai nesen sācies darbs pie vajadzīgajiem likuma grozījumiem. «Šis ir process, kas virzās soli pa solim, un pagaidām nevaram nosaukt konkrētus datumus, tomēr zināms, ka pirmā nāks DNS datubāze,» Dienai skaidroja Zviedrijas policijas Nacionālās tiesu ekspertīzes laboratorijas preses pārstāve Sabīne Rūtena.
Arī Latvija ar pirkstu nospiedumu datubāzes savienošanu iekavēs, tomēr tikai par dažiem mēnešiem, atzina Peisniece. Tomēr jau tagad uz atsevišķu līgumu pamata datu apmaiņa notiekot ar Lietuvu, Igauniju un Somiju, kas arī palīdzējis aizturēt vairākus likumpārkāpējus.