Pagājušajā gadā par 16% pieaudzis neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits, bet kāds vīrietis ātros uz mājām saucis pat 81 reizi.
To otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietniece neatliekamās medicīnas palīdzības jautājumos Renāte Pupele.
Viņa norādīja, ka no visiem ātrās palīdzības izsaukumiem vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27,7% pērn bija tā saucamie sekundārie izsaukumi, kur pacienta stāvoklis nav veselībai un dzīvībai kritisks. Turklāt šo izsaukumu īpatsvars pieaudzis par 2,4%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Hronisko slimību dēļ ātrā palīdzība pērn saukta 58 160 reižu jeb 73% no visiem sekundārajiem izsaukumiem. Rekordisti starp hroniskajiem slimniekiem, kas regulāri sauc ātro palīdzību, ir 66 gadus vecs kungs ar onkoloģisku slimību, kurš pērn ātros izsaucis 81 reizi, 98 gadus vecs vīrietis, kurš ātros saucis 35 reizes, un vēl vairāki pacienti, pārsvarā ar hroniskiem smadzeņu asinsrites traucējumiem.
Pupele sacīja, ka katrs izsaukums NMPD izmaksā apmēram 70 latu. "Šādu izsaukumu, kas nav mūsu prioritāte, dēļ mēs pasliktinām pieejamību gadījumos, kad tā primāri būtu vajadzīga. Tas ir kaut kā jālabo," viņa teica.
NMPD pārstāve minēja, ka tiek plānots sūtīt informāciju par ātrās palīdzības izsaukumiem uz ģimenes ārstu e-pastiem, lai viņi būtu informēti par savu pacientu vēršanos pēc neatliekamās palīdzības un, iespējams, varētu kaut ko mainīt viņu ārstēšanā. "Bet daudzos gadījumos jau ir vajadzīga arī sociālā un mājas aprūpe," piebilda Pupele.
Tam, ka ģimenes ārstu nepietiekamais darbs būtu vainojams pie lielā NMPD sekundāro izsaukumu īpatsvara, nepiekrita ģimenes ārstu pārstāvji. "Sekundāro izsaukumu skaits palielinājies sociāli ekonomiskās krīzes dēļ, jo ātrās palīdzības izsaukumi atšķirībā, piemēram, no ģimenes ārstu mājas vizītēm, ir bez maksas," klāstīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska un piebilda, ka pie tiem pacientiem, kuri bieži sauc ātro palīdzību, arī ģimenes ārsti nereti dodas pat vairākas reizes nedēļā.
Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzsvēra, ka ļoti liela nozīme ir arī hronisko pacientu aprūpei mājās, un atzina, ka liels ātrās palīdzības izsaukumu skaits ir tieši ārpus ģimenes ārstu darba laika.
"Ātrās palīdzības brigādes dara ģimenes ārstu darbu," kritiska bija deputāte Ingrīda Circene ("Vienotība"). Viņa rosināja pagarināt ģimenes ārstu prakses darba laiku, lai pacienti tajā varētu vērsties laikā no astoņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Daļu laika uz pacientu jautājumiem atbildētu viņu ģimenes ārsts, pārējā laikā - kāda no divām medicīnas māsām.
Savukārt Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis norādīja, ka jāstrādā pie tā, lai NMPD būtu pieejama informācija no ģimenes ārstiem un sociālajiem dienestiem, lai gadījumos, kad ātro palīdzību sauc tikai uzmanības pievēršanai un patiesībā pacients varētu arī pagaidīt līdz ģimenes ārsta vizītei, ātrās palīdzības mediķi jau zinātu situāciju un, iespējams, varētu konsultēt pacientu pa telefonu.
"Vienotais [neatliekamās medicīniskās palīdzības] dienests nav tas, kuram ar izbraukumiem vajadzētu šādas situācijas risināt," piebilda Bundulis.