Atjaunojamās enerģijas attīstīšana Latvijā ir solis pareizajā virzienā, sestdien ikgadējā Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongresā norādīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs Andris Abramenkovs.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā nav iespējams uzbūvēt kodolelektrostaciju, jo tam nav ne atbilstošu tehnoloģiju, ne teritorijas. Avārijas gadījumā latviešiem būtu jāaizmirst par dzimteni, atzina eksperts.
Tādējādi atjaunojamās enerģijas attīstīšana ir solis pareizajā virzienā, tas būs viens no pamatelementiem, un to apliecina arī procesi Eiropā. 2030.gadā atjaunojamo energoresursu ieguldījums Eiropas Savienībā (ES) pieaugs trīs reizes, prognozēja Abramenkovs.
Viņš klāstīja, ka kodolelektrostaciju izveidei nepieciešami lieli ieguldījumi, tās ir ilgi jābūvē, un arī to likvidēšana prasa lielas izmaksas. Tāpat veidojas radioaktīvi atkritumi un stacija ekspluatācija ir sarežģīta. Ieguvumi savukārt ir globāls kodoldegvielas tirgus, neliela CO2 emisija un citi faktori.
Pēc Abramenkova teiktā, noplūde Japānas Fukusimas atomelektrostacijā var ietekmēt kodolenerģijas attīstību pasaulē, un veicot papildu drošības pasākumus, nepieciešami papildu ieguldījumi, kas savukārt var palielināt enerģijas cenu. Noplūde zemestrīces dēļ ir liels trieciens kodolenerģijas attīstībai, un Japānai, kā vienai no drošākajām valstīm, ir grūti kaut ko pārmest, viņš sacīja. Eksperts arī vērsa uzmanību uz to, ka ES nevar atteikties no kodolelektrostacijām, un tas varētu notikt vien vairāku gadu laikā.
Uz to, ka Latvija būtu jāpaliek kodolbrīvai valstij, uzmanību vērsa arī bijušais Ministru prezidents, LZP biedrs Indulis Emsis. Pēc viņa teiktā, Latvijai nav kodoldegvielas, zinātniskā potenciāla, kā arī nepieciešamo iekārtu. Kodolenerģija nav nākotne Latvijai, uzsvēra Emsis.
Tie, kas saka, ka kodolenerģijai ir nākotne, runā par jaunu etapu, kas vēl nav pieredzēts, klāstīja bijušais politiķis, aicinot domāt par citiem enerģijas veidiem.
Jau vēstīts, ka Rīgā sestdien notiek ikgadējais LZP kongress, kurā pārvēlē arī valdi. Kongresu atklāja LZP līdzpriekšsēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis un līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks.
Līdztekus gada pārskatiem un ziņojumiem tika aplūkotas tādas valstī aktuālas tēmas kā veselīgs dzīvesveids un tā popularizēšana, Latvijas energoneatkarība, biogāzes un vēja enerģijas izmantošana, civilās aizsardzības sistēmas gatavība pašlaik un tās izaicinājumi nākotnē, kā arī Latvijai draudzīga tautsaimniecība. Partija runāja arī par neseno dabas katastrofu Japānā un tās radīto iespaidu uz vidi un cilvēku tajā.