KNAB rosina sākt kriminālvajāšanu pret "Rīgas Centrāltirgus" bijušo valdes priekšsēdētāju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina sākt kriminālvajāšanu pret toreizējo Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) valdes priekšsēdētāju Nainu Cibuļsku par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Karlsberga aģentūrai BNS pavēstīja, ka KNAB nosūtījis Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai 2008.gada decembrī sāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot saukt pie kriminālatbildības RCT amatpersonu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un par tās atbalstīšanu – vēl četras privātpersonas. Tāpat arī pret šo amatpersonu un vienu privātpersonu KNAB izmeklētājs rosina sākt kriminālvajāšanu par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Karlsberga norādīja, ka izmeklēšanas laikā konstatēts, ka RCT amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, guvusi pretlikumīgu labumu no komercsabiedrības, kas bija RCT darījuma partneris. "Šī komercsabiedrība no RCT nomāja zemi un tirdzniecības vietas uz šīs zemes nodeva apakšnomā citām personām. Lai nodrošinātu konkrētu komercsabiedrību darbību centrāltirgū, amatpersona, būdama atbildīga par tirdzniecības organizāciju, ilgstoši izmantoja savu dienesta stāvokli un līdz pat kriminālprocesa sākšanas brīdim piedalījās lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šīm komercsabiedrībām," klāstīja KNAB pārstāve.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka RCT amatpersona līdz 1997.gadam ir bijusi dalībnieks un strādājusi kādā komercsabiedrībā, taču, neskatoties uz to, ka no 1997.gada RCT amatpersona juridiski vairs nebija šīs komercsabiedrības dalībnieks un neieņēma nekādus amatus, faktiski saglabāja ietekmi komercsabiedrībā un ar tās darbinieku atbalstu lēma par saimnieciskajiem jautājumiem, tostarp dividenžu izmaksu un saņemšanu. Tāpat arī, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu konkrētu komercsabiedrību interesēs, amatpersona veica darbības ar mērķi ietekmēt citus RCT valdes locekļus.

Izmeklēšanas laikā noskaidrotie fakti liecina, ka RCT amatpersona organizēja personu noformēšanu par komercsabiedrības dalībniekiem, ar kuru starpniecību tā regulāri saņēma naudas līdzekļus, kas viņiem tika izmaksāti kā dividendes, minēja Karlsberga. Pēc viņas teiktā, amatpersonas noziedzīgās darbības palīdzēja īstenot vairāki komercsabiedrības darbinieki. "Lai slēptu un legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, RCT amatpersona personīgi un ar starpniekiem tos pārskaitīja uz savu kontu ārzemēs. Izmeklēšanas laikā konstatēts, ka pretlikumīga labuma veidā RCT amatpersona saņēmusi vismaz vienu miljonu latu," viņa sacīja un piebilda, ka no komercsabiedrības dalībniekiem RCT amatpersona saņēma ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī personīgām vajadzībām izmantoja mobilos sakarus, kuru rēķinus apmaksāja komercsabiedrība. Tāpat amatpersonas radinieka vajadzībām komercsabiedrība līzingā iegādājās automašīnu.

Karlsberga uzsvēra, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir veikts liels skaits procesuālo darbību, savākts liels tiešo un netiešo pierādījumu apmērs, veiktas dažādas ekspertīzes un saņemta arī tiesiskā palīdzība no ārvalstīm. Komercsabiedrībā veiktās dokumentālās revīzijas gaitā ir secināts, ka, iznomājot RCT piederošās tirdzniecības vietas, komercsabiedrība ir guvusi lielu peļņu, kas tikusi novirzīta dividenžu izmaksai tās dalībniekiem. Tādējādi faktiski peļņa par īpašuma iznomāšanu tikusi privātpersonām, nevis Rīgas pašvaldībai, kurai pieder RCT akcijas.

Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības RCT amatpersonu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā atbilstoši Krimināllikumam. Savukārt pret četrām privātpersonām KNAB izmeklētājs rosina sākt kriminālvajāšanu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu, tostarp pret vienu privātpersonu arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, informēja KNAB pārstāve.

Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā. Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu piemērojams sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, - ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu.

"Rīgas Centrāltirgus" mārketinga un komunikāciju vadītāja Rota Mūrniece aģentūrai BNS norādīja, ka uzņēmuma kompetencē neietilpst sniegt komentārus par konkrēto gadījumu, un aicināja vērsties KNAB.

"Lursoft" informācija liecina, ka Cibuļska RCT valdē darbojusies kopš 1995.gada marta līdz 2008.gada decembrim, tostarp RCT valdes priekšsēdētājas amatu viņa ieņēma no 2005.gada 8.jūlija līdz 2008.gada 16.decembrim. 2008.gada decembra sākumā Cibuļska tika aizturēta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, un tiesa viņai kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Vēlāk Cibuļskai tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Savulaik Cibuļskai gan pilnībā, gan daļēji piederēja uzņēmums "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā", kas tālāk iznomā no centrāltirgus nomā iegūtu tirdzniecības teritoriju ar moduļiem pie Gogoļa ielas. Laikraksts "Dienas Bizness" pērn septembrī vēstīja, ka Cibuļskas arests saistīts tieši ar viņas ietekmi "Tirdzniecības namā Latgales priekšpilsētā".

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais