Lai arī Latvija, visticamāk, nerīkosies līdzīgi Lietuvai un Baltkrievijai neiesniegs notu saistībā ar netālu no abu Baltijas valstu robežas plānotās atomelektrostacijas (AES) būvniecību, Lietuvas pozīcija ir saprotama, un Latvija rīkotos līdzīgi, ja iecerētā AES atrastos pārdesmit kilometrus tuvāk valsts robežai.
To ceturtdien intervijā Latvijas Radio pavēstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība).
Ministrs arī atkārtoti uzsvēra, ka Latvija vēl izvērtēs iecerētās AES iespējamo ietekmi uz Latvijas teritoriju un viņš personīgi ir pret tās būvniecību. Taču tas vēl nenozīmē, ka arī valsts nostāja būs negatīva. "Ja es personīgi esmu pret, tas obligāti nenozīmē, ka mēs gatavosim pret vēstuli un tā tālāk," norādīja Vējonis, atgādinot, ka pastāv procedūra, kā riski jāizvērtē un tā arī tikšot ievērota.
Viņaprāt, nevajag visu ziņojumos minēto noliegt, jo tehnoloģijas, kas patlaban tiek piedāvātas atomelektrostaciju būvniecībai, ir trešās un ceturtās paaudzes tehnoloģijas, kas ir drošas, lai arī pie kaut kādiem apstākļiem vienmēr pastāv faktori, kas šo drošību var ietekmēt. Tas arī jāizvērtē.
Tai pat laikā Lietuvas rīcību, Baltkrievijai iesniedzot notu, Vējonis neuzskata par pārsteidzīgu, jo tai iecerētā AES atrodas vairākus desmitus kilometru tuvāk, turklāt ļoti tuvu galvaspilsētai Viļņai.
"Protams, 110 kilometri vai 50 kilometri - tā ir atšķirība," uzsvēra Vējonis, jo notiekot kādām avārijām, "Viļņa var būt vistiešāk skarta no šīs ietekmes. Tā kā tas ir tīri labi saprotams no Lietuvas kolēģu puses".
Ministrs arī klāstīja - ja iecerētā atomelektrostacijas Latvijas robežai atrastos 30 līdz 50 kilometrus tuvāk, Latvija rīkotos līdzīgi.
Jau vēstīts, ka iepriekš arī Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis aģentūrai BNS apliecināja, ka Latvija atšķirībā no Lietuvas neplāno sniegt notu Baltkrievijai saistībā ar netālu no Latvijas un Lietuvas robežas plānotās Baltkrievijas atomelektrostacijas (AES) būvniecību.
Savukārt Vējoņa padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Pētermane aģentūrai BNS pavēstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) otrdien, 15.martā, ir saņēmusi gandrīz tūkstoti lappušu garo Baltkrievijā plānotās AES ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) gala ziņojumu un ministrijas speciālisti patlaban ar to iepazīstas.
Turpretī premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") trešdien intervijā "Radio101" pastāstīja, ka viņš sagaida no VARAM konkrētus priekšlikumus par turpmāko rīcību saistībā ar plānoto Baltkrievijas AES.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Lietuva Baltkrievijas vēstniekam Viļņā iesniegusi notu, kurā Lietuvas puse pauž pretenzijas par Baltkrievijas amatpersonu izteikumiem, ka Lietuvai it kā neesot iebildumu par kaimiņvalsts plāniem būvēt AES, paziņoja diplomāti.
Notā Lietuva apgalvo, ka nav veikts Baltkrievijas plānotās AES ietekmes uz vidi novērtējums. Lietuva notā atkārtoti uzsver, ka iebilst pret AES būvniecību tikai 50 kilometru attālumā no Viļņas.
"Baltkrievija nav veikusi plānotās AES ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši vispārpieņemtām starptautisko tiesību normām, netika organizēta publiska šī projekta apspriešana Lietuvā un divpusējās Lietuvas un Baltkrievijas konsultācijās, lai gan to nosaka Espo Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu," teikts notā, kuras teksts nonācis aģentūras BNS rīcībā.
Notā uzsvērts, ka jau pērn maijā Lietuva pauda savu oficiālo pozīciju par to, ka "iebilst pret Baltkrievijas AES celtniecību Ostrovecas būvlaukumā".
Krievija un Baltkrievija 15.martā parakstījušas starpvaldību vienošanos par sadarbību Baltkrievijas AES celtniecībā. Krievijas premjera Vladimira Putina vizītes laikā Minskā vienošanos parakstīja Krievijas valsts atomenerģijas uzņēmuma "Rosatom" vadītājs Sergejs Kirijenko un Baltkrievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Ozerecs.
Baltkrievija plāno būvēt jaunu AES Grodņas apgabala Ostrovecā, kas atrodas 23 kilometrus no Lietuvas robežas. Šo projektu Lietuva asi kritizē. Viļņa oficiāli ir paudusi bažas par stacijas ietekmi uz vidi. Turklāt Baltkrievijas AES kļūtu par nopietnu konkurentu Lietuvas iecerei būvēt jaunu AES Visaginā sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Poliju.
Baltkrievijas AES būvniecību vadīs Krievijas uzņēmums "Atomstrojeksport", un to ekspluatācijā plānots nodot 2018.gadā. AES un apkārtējās infrastruktūras būvniecības izmaksas tiek lēstas 9,4 miljardu ASV dolāru (4,7 miljardu latu) apmērā.
Baltkrievija cer no Krievijas saņemt deviņus miljardus dolāru lielu aizdevumu AES būvniecībai, un Kirijenko otrdien apstiprināja, ka aizdevuma noteikumi jau ir saskaņoti.
Baltkrievija gribēja jaunu AES būvēt jau 80.gadu sākumā, taču šis projekts tika apturēts pēc 1986.gadā notikušās Černobiļas AES avārijas.